Kāda paziņa lūdz Lidiju aizvest līdz robežai sava vīra vecākus. Brauciena laikā noskaidrojas, cik ļoti vīramāte ienīst savu vedeklu un vaino viņu visās nelaimēs. Vienā brīdī viņi uzzina, ka, veidojot ziņu sižetu, Simons bijis ēkā, kas tika sabombardēta. Nav skaidrs, vai viņš ir izdzīvojis. Lidija izmeklē savas māsas bojāeju.

Ir 2022. gada februāris. Ukrainā sācies Krievijas iebrukums. Pieredzējusī psiholoģe Lidija atbild uz jautājumiem saviem sekotājiem sociālajos tīklos. Kādudien viņa savā mašīnā uzņem kādu līdzbraucēju, un top viņas jaunais dzīves mērķis – palīdzēt citiem nokļūt galamērķī. Jevhena Tuņika veidotā seriāla "Glābēja" galvenajā lomā – Anastasija Karpenko.

Vācijas seriāls par izmeklētāju ikdienu, atrisinot visdažādākās slepkavības – jo noziedzīgiem prātiem izdomas nekad netrūkst. Seriāls uzņemts Lībekā, kas atzīta par vienu no Pasaules kultūras mantojuma vietām.

Seriāla darbība notiek 19. gs. 90. gados. Viljams Mērdoks, kurš aizrautīgi seko līdzi jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un bieži izmanto šīs zināšanas arī savā darbā, risina dažādus noziegumus.

Deutsche Welle žurnāls

Gan mūzikas notikumu tiešraides, gan raidījumi un diskusijas par literatūru, kino, vizuālo un tautas mākslu, gan populāro kultūru, kas attīsta latvisko identitāti.

Mēs dzīvojam laikā, kad pasaules iedzīvotāju skaits ir tik liels, kā nekad iepriekš. Turklāt tas ar katru gadu tikai aug. Tāpēc aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kā dzīvosim un ko ēdīsim nākotnē, lai vienlīdz labi un pārtikuši varētu sadzīvot mēs visi. Pētnieki uzskata, ka nākotnē aizvien pieaugs dažādu augu izcelsmes produktu klāsts. Tos varētu papildināt arī sukulenti, aļģes, kāpuri un kukaiņi. Bet cik drīz un kāpēc šādi neierasti produkti varētu kļūt arī par mūsu ikdienas uztura sastāvdaļu? Tas ir jāpārbauda!

"Mūsu uzņemtais virziens izsakāms neformālā sauklī "sports sabiedrībai!". Šis virziens tika uzsākts jau iepriekš ar "Tautas sporta" sižetu sērijām un sporta laukumu kampaņām. Turpmāk LTV Tautas sporta sižeti būs tradicionāla "Sporta studijas" sastāvdaļa. "Sporta Studiju" vadīs rūdītie sporta žurnālisti Dāvids Ernštreits un Reinis Ošenieks, kā arī jaunās sporta žurnālistikas zvaigznes Andris Auziņš, Matīss Timofejevs un Raimonds Gekišs. "Sporta studijas" aktualitātēm sekojiet https://www.facebook.com/LTVSportaStudija

Raidījuma "4. studija" misija ir aktualizēt un palīdzēt risināt sabiedrībai aktuālus ikdienas jautājumus visās dzīves sfērās, kas ietekmē katra indivīda un sabiedrības dzīves kvalitāti. Raidījuma misija formulēta sauklī "Neērti jautājumi ērtākai ikdienai". Raidījums aktualizē un palīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot ar ģimeni, mācību un darba vidi, publisko telpu un beidzot ar dažādu privāto, pašvaldību un valsts iestāžu darbību un to sniegtajiem pakalpojumiem.

News, 1 Episode

Raidījuma "4. studija" misija ir aktualizēt un palīdzēt risināt sabiedrībai aktuālus ikdienas jautājumus visās dzīves sfērās, kas ietekmē katra indivīda un sabiedrības dzīves kvalitāti. Raidījuma misija formulēta sauklī "Neērti jautājumi ērtākai ikdienai". Raidījums aktualizē un palīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot ar ģimeni, mācību un darba vidi, publisko telpu un beidzot ar dažādu privāto, pašvaldību un valsts iestāžu darbību un to sniegtajiem pakalpojumiem.

Raidījuma "4. studija" misija ir aktualizēt un palīdzēt risināt sabiedrībai aktuālus ikdienas jautājumus visās dzīves sfērās, kas ietekmē katra indivīda un sabiedrības dzīves kvalitāti. Raidījuma misija formulēta sauklī "Neērti jautājumi ērtākai ikdienai". Raidījums aktualizē un palīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot ar ģimeni, mācību un darba vidi, publisko telpu un beidzot ar dažādu privāto, pašvaldību un valsts iestāžu darbību un to sniegtajiem pakalpojumiem.

Raidījuma "4. studija" misija ir aktualizēt un palīdzēt risināt sabiedrībai aktuālus ikdienas jautājumus visās dzīves sfērās, kas ietekmē katra indivīda un sabiedrības dzīves kvalitāti. Raidījuma misija formulēta sauklī "Neērti jautājumi ērtākai ikdienai". Raidījums aktualizē un palīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot ar ģimeni, mācību un darba vidi, publisko telpu un beidzot ar dažādu privāto, pašvaldību un valsts iestāžu darbību un to sniegtajiem pakalpojumiem.

13 minūšu gari televīzijas stāsti vēsta par notikumiem un Latvijā īpašiem cilvēkiem, aptverot vēsturiskus, zinātnes, izglītības, pilsētas, lauku un daudzus citus tematus.

Kļūsti par TV spēles V.I.P. — Veiksme. Intuīcija. Prāts. — satura veidotāju, iesniedzot savu jautājumu. Vēlamies vairāk iesaistīt skatītājus, vairot interesi par erudīciju, lai skatītāji paši kļūtu par aizraujošu, interesantu jautājumu veidotājiem. Kas jādara? Aizpildi jautājumu anketu V.I.P. sadaļā un iegūsti vērtīgas grāmatas vai naudas balvu!

Marta nogales jubilārs, četrdesmitgadnieks ar mazu "astīti" – Raimonds Bramanis, viens no Nacionālās operas vadošajiem solistiem. Viens no sirdij tuvākajiem tēliem, ko viņam nācies atveidot, ir Tots Imanta Kalniņa operā "Spēlēju, dancoju!", jo abi ir darītāji, problēmu risinātāji un cīnītāji, ne malā stāvētāji. Tieši ar darbu un neatlaidību pārsteidzošā kārtā Raimonds jau uzsāktās dziedātāja karjeras laikā "pārkvalificējās" no baritona par tenoru, kas ir gana reta prakse. Pirmā vokālā pedagoģe Raimonda dzīvē ir Lauma Ābele, bijusī Operas soliste, kura pavērusi durvis un iedrošinājusi sapņot par nokļūšanu mūzikas pasaulē. Savukārt Latvijas Mūzikas akadēmijā Raimonds skolojies pie Arvīda Imanta Lustes, iegūstot bakalaura grādu 2007. gadā. Piedalījies meistarklasēs un aizvien turpina vokālās prasmes pilnveidot pie Paolo de Napolī no Itālijas – tieši šis skolotājs Raimonda balsī saklausīja tenora potenciālu un motivēja to izmantot. Pa mūsu Baltā nama durvīm ienācis gandrīz reizē ar sievu Danu, Raimonds Bramanis uz Operas skatuves ir kopš 2008. gada, debitējot Papageno lomā V. A. Mocarta operā "Burvju flauta". Turpmākajos gados atveidojis daudz spilgtu lomu, apliecinot savu talantu un skatuves harismu un 2015. gadā iegūstot LG Gada balvu kategorijā "Labākais operas solists". No Alfredo ("Traviata"), Hercoga ("Rigoleto"), mīlas un naida plosītā Raita ("Vilkaču mantiniece") līdz titullomai operā "Fausts" un cīnītājam Totam ("Spēlēju, dancoju!"), no mīlnieka operetēs līdz doktoram Dūlitlam atjaunotajā "Putnu operā" – tik plaša ir Raimonda varoņu amplitūda. Īpaši nozīmīgi ir tie iestudējumi, kuros uz skatuves jāspēlē kopā ar dzīvesbiedri Danu – "Traviata", "Jevgeņijs Oņegins", "Vilkaču mantiniece". Raimonds piedalījies atjaunotās rokoperas "Lāčplēsis" iestudējumā, kā arī šarmantajā "Tenoru trio" projektā itāļu mūzikas koncertos "Arrivederci Roma". Raimonds ir tētis diviem dēliem, kuri par Operas karjeru pagaidām gan nesapņo. Par lomām un dzīvi "Daudz laimes, jubilār!" studijā ar jubilāru, kā allaž, sarunāsies Andrejs Volmārs.

Bardakam ir apnikuši viņa mūždien cirtainie mati, tālab bērni izgudro revolucionāru matu taisnošanas metodi. Šī kompānija apciemo frizieri un parūkmeistaru, lai visi kā viens nonāktu pie atziņas, ka katram savi mati ir tie labākie. Tomēr dienā redzētais Bardaku tik ļoti iespaido, ka viņš redz gaužām nelāgu sapni, un pamostoties no tiesas ir priecīgs, ka tas bijis tikai un vienīgi sapnis.

Šajā "Ralfs gatavo" sērijā Ralfs un Martins mācīsies ietīt konfektes. Uzzinās visu par eksperimentu karalieni sodu. Un ceps kraukšķīgos šokolādes cepumus ar "Gotiņu" krēmu.

Raidījums par norisēm dabā un apkārtējā vidē. "Vides fakti" sniedz informāciju par sezonālām norisēm dabā un dzīvnieku pasaulē, par vides aktualitātēm, par videi draudzīgu dzīvesveidu, par aktuālām cilvēka un vides attiecībām ārpus Latvijas robežām. Raidījumā "Vides fakti" ir skatāmi arī piedzīvojumu sižeti par aktīvā tūrisma iespējām Latvijā, kā arī īsfilmas par neparastiem ceļojumiem pasaulē.

Latviešu režisoru īsfilmas.

Lieldienas Latvijas Televīzijā.

Izklaidējošs un informatīvs kultūras sarunu šovs par kultūras notikumiem un procesiem Latvijā.

Roberto Rosellīni ir viens no zināmākajiem itāļu režisoriem, neoreālisma autors pēckara gados un kosmopolītas ģimenes patriarhs. Pat pēc nāves viņa magnetizējošā personība turpina mest ēnu uz ģimeni. Viņa vairāku laulību dēļ dzimtas atzaros var sastapt gan Holivudas aktrises Ingrīdu Bergmani un Izabellu Rosellīni, indiešu scenāristi, modeļu industrijas darboņus, gan arī itāļu literatūras profesori un vientuļnieku Danholmenas salā. Arī Roberto Rosellīni vecāko mazdēlu Alesandro. Viņam šī filma ir terapeitisks mēģinājums sarunāties ar savu ģimeni un tikt skaidrībā ar dzimtas "lāstu".

Dokumentālā filma par baletdejotāju Alekseju Avečkinu - Latvijas Nacionālā baleta pēdējo gadu desmitu spilgtāko mākslinieku, kura dzīve negaidīti aprāvās 2013. gadā. Stāsts par radošiem meklējumiem, sakāvēm un iedvesmu. Scenārija autore - Krista Vāvere, operators - Uldis Jancis.

Baleta zvaigzne Ausma Dragone (1942-2022) ielaiž savā dzīvoklī jaunus kino studentus un atver viņiem savu fotogrāfiju lādi, kas vizualizē Ausmas atmiņas par visu viņas profesionālo dzīvi. Dejotāja atminas, kā pasniedzēja Helēna Tangijeva-Birzniece viņu no dauzoņas pārvērtusi par graciozu balerīnu, un lepojas, ka amata prasmes tagad turpina viņas audzēkņi.

Ludmila Turajeva-Šteinmane jau no astoņu gadu vecuma savu dzīvi veltījusi baletam. Skatītājs tiek retrospektīvi izvests cauri Ludmilas dzīvei, atklājot gaitas baleta skolā, agrīno slavas mirkli horeogrāfijas skolu skatē Maskavā, kā arī detaļas par karjeru operas teātrī un atmiņas par trīsdesmit pedagoģijā pavadītajiem gadiem.

Veidojot Valērija Vikanova portretfilmu, režisors Reinis Ūbelis nodod vadības grožus baletdejotāja rokās. Kopīgi viņi uzsāk darbu pie mākslas īsfilmas, kurā vienīgo lomu spēlē pats Valērijs. Savstarpējās sarunās tiek dokumentēta liecība par aizgājušo laiku Latvijas baletā; par vecākā mākslinieka, kura karjeras augstākais punkts jau ilgu laiku kā pagājis, iekšējo pasauli un skatījumu uz sevi. Un par pašu Valēriju Vikanovu - Sibīrijā dzimušu baleta solistu ar vairāk nekā 20 gadu ilgu karjeru uz Latvijas operas skatuves.

Filma portretē Latvijas baleta dīvu Ināru Ginteri, iepazīstinot ar Ināras personību, atmiņām un attiecībām ar skaisto, cēlo un nesaudzīgo dzīvi baleta puantēs.

"Rīgas cirka" ēkas vairāk nekā 130 gadus senajās telpās iedzīvojušies jauni skatuves mākslinieki. Aktieri Ance, Āris, Klāvs, Reinis un domubiedri no teātra kompānijas "Kvadrifrons" ir paaudze, kas, iedibinot skatuvi Zirgu stallī, turpina dzīvās mākslas tradīciju šajā ēkā. Mājā vēl jūtama ziloņu smaka. Šur tur par sevi atgādina iepriekšējo iemītnieku dzīve. Drīz šamaniskais mijas ar klaunādi, nākotnes zīlējumi ar ilūziju žonglu, teatralitāte ar personīgām izvēlēm. Tad no Nekā rodas Teātris Analogā kino režisore Signe Birkova pirms pāris gadiem noskatījusies 35 mm filmas materiālu, kurā fiksēta aina "Rīgas cirkā" 50. gados. Tajā četri tīģeri, baiļodamies liesmu, ir spiesti lēkt cauri uguns aplim. Paralēle rodama ar "Kvadrifrona" aktieriem un jauno mākslinieku paaudzi. 2018. gadā, iekļaujoties "Rīgas cirka" darbības kursa pārmaiņās, kompānija "Kvadrifrons" ievācās cirka ēkā. Divu gadu garumā režisore un operators Dāvids Smiltiņš uz 16 mm filmas iemūžinājuši dokumentāli subjektīvu kompānijas portretu. Tajā teātra aizskatuve un jaunie spēlmaņi parādās kā nostalģiski attēli, bet pats teātris ir kā savāda, visā tās nopietnībā mistiska mozaīka.

Filma ir gaišs un smeldzīgs dokumentālais stāsts par Latvijas senioriem un viņu mīlestības meklējumiem. Tā vēsta par cilvēkiem, kuri, neraugoties uz cienījamo vecumu, nesamierinās ar vientulību, droši dodas jaunos piedzīvojumos un ir atvērti dzīves dāvātajām iespējām. Vienu šie meklējumi aizved pie jauniem sarunu biedriem, citu – pie cilvēka, ar kuru kopā ceļot, bet vēl kādam izdodas atrast dzīvesbiedru. Filmas varoņi atklāj savu pieredzi, kur jūtas ir tikpat trauksmainas kā jaunībā un kur dzīve arī mūsdienu digitālajā vidē ir kaislību pilna.

Režisors un scenārija autors: Pēteris Krilovs Filma - pētījums par cilvēkiem tik nepieciešamo un tik devalvēto jēdzienu - par līdzjūtību. Senā Hekabe, Trojas ķēniņa Priama sieva un Hektora māte, iegājusi kultūrvēsturē ne sava nelaimīgā, bet varonīgā likteņa dēļ, bet tāpēc, ka nevienam par viņu nav nekādas daļas. "Hekabe" ir jau pat sugasvārds, kas apzīmē tos, par kuriem mums nav nekādas daļas. Kamēr nepienāk vajadzība iejusties viņu ādā un uzzināt, "kas Hekabei sāp" Režisora Pētera Krilova un viņa skolnieces, režisores Ivetas Budrevičas dokumentālā filma "Hekabes jautājums" vēsta par līdzcietību un cilvēcību. Filmas galvenie varoņi ir mūziķis Rolands Ūdris un viņa sieva, aktrise un mūziķe Ilona Balode kopīgās rūpēs un cerībās uz atveseļošanu.

Dagnim ir sajūta, ka apkārtējie no viņa baidās. Pie vainas ir gandrīz pirms 30 gadiem pieredzētā smagā avārija. Kāpēc tā toreiz notika, nezina neviens. Bet Dagnim ir bijis jāiemācās sadzīvot gan ar invaliditāti, gan bezmiegu, gan vientulību Tagad Dagnim gan ir citas rūpes - pirmo reizi mūžā viņa rokās ir videokamera, un viņam jātaisa filma. Viņš iet pa Vaidavu, filmē un komentē visu, ko redz un dzird. Mums ir iespēja ar Dagņa acīm paskatīties uz maza Latvijas ciemata dzīvi. Ko Dagnis domā par vidi sev apkārt, sabiedrību un tās spēju pieņemt citādo? Šis nav bēdīgs stāsts. Dagnis ir optimists.

Kādā Midsomeras ciemā mīt ļoti talantīgs pianists, kurš rīko meistarklases apdāvinātākajiem jauniešiem. Lai piedalītos, jāiztur ļoti sarežģīts konkurss. Tikai labākie to spēj. Kādai meitenei uzstāšanās laikā sāk asiņot deguns, pēc tam viņa redz upē slīkstošu sievieti. Vai viņai spokojas? Vai mūzika spēs dziedēt?

Kādā dzīvoklī atrasts sievietes līķis, aizdomas krīt uz jaunu meiteni Zentu. Viņas advokāts Robežnieks, pārsniedzot savas pilnvaras, cenšas pats atrast vainīgo, tā apgrūtinot darbu izmeklētājiem Sokolovskim un Dolmanei. Galu galā Sokolovska pūliņu rezultātā tiek atmaskota "briljantu karaliene" un viņas līdzzinātāji, bet starp abiem izmeklētājiem uzplaukst savstarpējas simpātijas...

Seriāla pamatā ir Bernarda Kornvela triloģija "Vadoņa hronikas". Notikumi risinās tumšajos viduslaikos un vēsta par leģendārā britu karaļa Artura piedzīvojumiem. Rit piektais gadsimts, britu zemes par vienotību var tikai sapņot, valda dažādi varaskāri un nežēlīgi grupējumi. Stāsts seko Arturam Pendragonam un ataino viņa ceļu no izstumtā līdz leģendāram cīnītājam un vadonim.

"Province" – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…

Marta nogales jubilārs, četrdesmitgadnieks ar mazu "astīti" – Raimonds Bramanis, viens no Nacionālās operas vadošajiem solistiem. Viens no sirdij tuvākajiem tēliem, ko viņam nācies atveidot, ir Tots Imanta Kalniņa operā "Spēlēju, dancoju!", jo abi ir darītāji, problēmu risinātāji un cīnītāji, ne malā stāvētāji. Tieši ar darbu un neatlaidību pārsteidzošā kārtā Raimonds jau uzsāktās dziedātāja karjeras laikā "pārkvalificējās" no baritona par tenoru, kas ir gana reta prakse. Pirmā vokālā pedagoģe Raimonda dzīvē ir Lauma Ābele, bijusī Operas soliste, kura pavērusi durvis un iedrošinājusi sapņot par nokļūšanu mūzikas pasaulē. Savukārt Latvijas Mūzikas akadēmijā Raimonds skolojies pie Arvīda Imanta Lustes, iegūstot bakalaura grādu 2007. gadā. Piedalījies meistarklasēs un aizvien turpina vokālās prasmes pilnveidot pie Paolo de Napolī no Itālijas – tieši šis skolotājs Raimonda balsī saklausīja tenora potenciālu un motivēja to izmantot. Pa mūsu Baltā nama durvīm ienācis gandrīz reizē ar sievu Danu, Raimonds Bramanis uz Operas skatuves ir kopš 2008. gada, debitējot Papageno lomā V. A. Mocarta operā "Burvju flauta". Turpmākajos gados atveidojis daudz spilgtu lomu, apliecinot savu talantu un skatuves harismu un 2015. gadā iegūstot LG Gada balvu kategorijā "Labākais operas solists". No Alfredo ("Traviata"), Hercoga ("Rigoleto"), mīlas un naida plosītā Raita ("Vilkaču mantiniece") līdz titullomai operā "Fausts" un cīnītājam Totam ("Spēlēju, dancoju!"), no mīlnieka operetēs līdz doktoram Dūlitlam atjaunotajā "Putnu operā" – tik plaša ir Raimonda varoņu amplitūda. Īpaši nozīmīgi ir tie iestudējumi, kuros uz skatuves jāspēlē kopā ar dzīvesbiedri Danu – "Traviata", "Jevgeņijs Oņegins", "Vilkaču mantiniece". Raimonds piedalījies atjaunotās rokoperas "Lāčplēsis" iestudējumā, kā arī šarmantajā "Tenoru trio" projektā itāļu mūzikas koncertos "Arrivederci Roma". Raimonds ir tētis diviem dēliem, kuri par Operas karjeru pagaidām gan nesapņo. Par lomām un dzīvi "Daudz laimes, jubilār!" studijā ar jubilāru, kā allaž, sarunāsies Andrejs Volmārs.

Kļūsti par TV spēles V.I.P. — Veiksme. Intuīcija. Prāts. — satura veidotāju, iesniedzot savu jautājumu. Vēlamies vairāk iesaistīt skatītājus, vairot interesi par erudīciju, lai skatītāji paši kļūtu par aizraujošu, interesantu jautājumu veidotājiem. Kas jādara? Aizpildi jautājumu anketu V.I.P. sadaļā un iegūsti vērtīgas grāmatas vai naudas balvu!

Pulksteni griežam.

Koncertā skanēs leģendārās latviešu rokgrupas "Pērkons" populārākās dziesmas - "Slidotava", "Pie baltas lapas", "Gandrīz tautasdziesma", "Mana dienišķā dziesma", "Labu vakar", "Balāde par gulbi" un "Mēs pārtiekam viens no otra", kā arī citas.

News, 1 Episode

Ekspedīcijas mērķis ir izpētīt un mēģināt saprast vienu no mūsdienu zinātnes mīklainākajiem noslēpumiem - senās Ankoras pilsētas tempļu celtniecības tehnoloģiju. Ekspedīcijas komanda piedāvā īpašu stāstu par Kambodžu, kurā aizraujošākie un interesantākie piedzīvojumi sākas senajā pilsētā Ankorā, kura bija "pazudusi" džungļos vairāk kā 400 gadus. Kas būvēja šo iespaidīgo pilsētu, kā tas tika paveikts un kādas celtniecības tehnoloģijas izmantoja senie khmeri pirms 900 gadiem? Ekspedīcijas maršruts vedīs vairāk kā 1700 kilometrus pa seno Dienvidaustrumāzijas karaļvalsti Kambodžu – valsti ar senu un noslēpumainu vēsturi, interesantu kultūru un eksotisku dabu.

Tavas apkārtnes stāsti.

Deutsche Welle žurnāls.

Deutsche Welle žurnāls.

Šajā "Nemiera gara" sērijā Morgans ceļos pa franču Klusā okeāna paradīzi. Šeit var gan nodoties ekskluzīvu izklaižu valdzinājumam, gan ļauties tropisko piedzīvojumu garam kalnos vai koraļļu rifā. Vispirms viņš paviesosies Numeā, bet pēc tam dosies Jaunkaledonijas salas iekšzemē. Visbeidzot viņš šķērsos jūru, lai nonāktu vienā no visapbrīnojamākajām vietām uz Zemes – Pēnas salā.

Ceļot patīk visiem. Taču iespēja paķert somu un kāpt lidmašīnā, lai dotos uz tālu un eksotisku paradīzi, gadās ļoti reti. "Nemiera gars" piedāvā iespēju vienā mirklī izbēgt no ikdienas kņadas un nokļūt sapņu vietās – iepazīt vēsturi un kultūru, baudīt elpu aizraujošus skatus un doties piedzīvojumos. "Nemiera gara" komanda dosies uz pasaulē labākajiem brīvdienu galamērķiem gan tepat Eiropā, gan daudz tālāk – Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un vēl daudzās neredzētās vietās.

Ceļot patīk visiem. Taču iespēja paķert somu un kāpt lidmašīnā, lai dotos uz tālu un eksotisku paradīzi, gadās ļoti reti. "Nemiera gars" piedāvā iespēju vienā mirklī izbēgt no ikdienas kņadas un nokļūt sapņu vietās – iepazīt vēsturi un kultūru, baudīt elpu aizraujošus skatus un doties piedzīvojumos. "Nemiera gara" komanda dosies uz pasaulē labākajiem brīvdienu galamērķiem gan tepat Eiropā, gan daudz tālāk – Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un vēl daudzās neredzētās vietās.

Ceļot patīk visiem. Taču iespēja paķert somu un kāpt lidmašīnā, lai dotos uz tālu un eksotisku paradīzi, gadās ļoti reti. "Nemiera gars" piedāvā iespēju vienā mirklī izbēgt no ikdienas kņadas un nokļūt sapņu vietās – iepazīt vēsturi un kultūru, baudīt elpu aizraujošus skatus un doties piedzīvojumos. "Nemiera gara" komanda dosies uz pasaulē labākajiem brīvdienu galamērķiem gan tepat Eiropā, gan daudz tālāk – Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un vēl daudzās neredzētās vietās.

Šajā sērijā Morgans ceļos pa Indonēziju, lai uzzinātu ko jaunu par orangutaniem un palīdzētu tos glābt no izmiršanas. Kopā ar citiem līdzīgi domājošiem ceļotājiem viņš apmeklēs nozīmīgas vietas un ļausies piedzīvojumiem. Viņa ceļojums sāksies Bali, bet pēc tam viņš dosies uz Medanu, kur vairākas dienas ceļos pa pilsētas apkārtni. Visbeidzot viņš dosies uz Sumatras ziemeļiem un Ačehas džungļiem.

Kopā ar savu viesi Matiu Paļjaru Deivids gatavo Apūlijas reģiona tradicionālos ēdienus. Tas ir neliels reģions Itālijas dienvidaustrumos, kam reti tiek izrādīta pienācīga cieņa, runājot par itāļu virtuvi, turklāt tur dzimusi arī Deivida mamma. Šie ēdieni rosinās Deividā bērnības atmiņas no vecmāmiņas virtuves.

Kā vēsta sens teiciens: "Seko saviem sapņiem, un tev nekad nebūs jāstrādā!" Deivida viesis Mets Kasola pastāstīs, kā piepildījis savu sapni un kļuvis par siera ražotāju. Darbojoties kopā ar Deividu un viņa meitām Emmu un Džordžu, viņš pagatavos mocarellas un burratas sierus no piena līdz pat gatavam produktam.

Dienvidamerikas pašā tālākajā dienvidu galā pāri Čīles un Argentīnas teritorijai stiepjas nomaļš un skarbs apvidus – Patagonija. Tajā ir atrodamas vairākas neparastas un krasi atšķirīgas dzīvotnes – tuksneši, stepe, Andu kalnu stāvās virsotnes, mūžzaļi meži, ledāji un okeāns. Visiem tiem, kuri mīt šajā skarbajā zemē, ir jābūt īpaši izturīgiem un spējīgiem pielāgoties. Mazās šinšillas un oposumi ir atraduši veidu, kā pārciest aukstās naktis kalnos. Pumas, lai medītu, savā labā izmanto Patagonijas ainavu. Flamingi, lai izlauztos no ledus gūsta, paļaujas uz vēju. Patagonijā mīt arī reti sastopamie Andu kaķi, baltpieres dūkuri, kā arī lielākie planējošie putni un mazākais briedis pasaulē. Bet Klusā okeāna piekrastē mīt milzīgs skaits Magelāna pingvīnu un aizsargājamie ziloņroņi.

Elzas Gaujas debijas dokumentālā filma "Tikmēr Lucavsalā" ir raibs un viegli komisks grupas portrets un laikmeta fiksācija, kas stāsta par Rīgas centra zaļo oāzi Lucavsalu. Eiropas mērogā unikālā, gandrīz pilsētas centrā esošā mazdārziņu kolonija apvieno visdažādākās sabiedrības grupas: mūsdienu puķubērnus, ikdienas rutīnas pārņemtus pilsētniekus, garīguma festivālu rīkotājus, bezpajumtniekus un piromānus, kurus režisore pretnostatī kondicionētos birojos strādājošiem pilsētplānotājiem. Ikviens no viņiem salā tiecas īstenot savus sapņus, kas ir tikpat kontrastaini kā paši filmas varoņi.

Zaķusala ir Rīgas Atlantīda... Rīgas centrā ganījās govis, zvejnieki saullēktā izlika Daugavā tīklus, un vienīgais pilsētas transports bija kuģītis, tad sāka būvēt tiltu un uzcēla televīziju Unikāls dokumentālā vēstījuma un mākslas kino hibrīds latviešu kino vēsturē: režisora Aivara Freimaņa filma "Ābols upē" (1974). Filma par dzīvesveidu un pilsētu, kādas vairs nav. Filma par jaunību Apciemojot vecmeistaru Aivaru Freimani viņa lauku mājās, režisors no lādes izņēma dienasgrāmatu, kuras pirmais ieraksts veikts 1970. gada decembrī. Tolaik iecerētā dokumentālā filma par Daugavas salām saucās "Upe", un nekas neliecināja, ka tās veidošana varētu ievilkties četru gadu garumā, divkārt solot Freimani atlaist un draudot uzfilmēto materiālu likvidēt... Kas īsti ir uzrakstīts šajā no kladēm salīmētajā un vairāk nekā 40 gadus glabātajā dienasgrāmatā? Ko tā var atklāt par radošajām mokām, kam pakļauts katrs mākslinieks, ko tā var pateikt par laiku un cilvēkiem? Nekad iepriekš nepubliskotā dienasgrāmata kļuva par galveno intrigu, lai dokumentālajā ciklā "Filmas arheoloģija" taptu jauna filma.

Mierpilns un poētisks vēstījums par Zaķusalu 1970. gadu vidū, kur - tepat blakus lielpilsētas dunai un putekļiem - saglabājusies neliela lauku dzīves saliņa. Šeit dzīvo gluži parasts Rīgas puika Janka, kurš strādā otrpus Daugavai kuģu rūpnīcā. Ir vasara, un rīts sākas ar atspirdzinošu peldi. Janka iepazīstas ar Anitu un iemīlas, taču te pēkšņi meitene pazūd no pilsētas un viņa dzīves Filma "Ābols upē" veidota kā savdabīgs stāsts, sajaucot spēles un dokumentālās filmas žanrus, fiksējot ne vien sižeta līniju, bet arī dabisko darbības notikumu fonu - Zaķusalas industrializācijas procesu kontrastā ar lauciniecisko dzīves veidu mazās zvejnieku mājelēs. Lai radītu lielāku ticamības iespaidu, par filmas galvenajiem varoņiem izvēlēti tolaik vēl publikai nepazīstamie aktieri - Ivars Kalniņš un Akvelīna Līvmane. Filmas scenārijā netika iekļauti dialogi, tie radās improvizācijas procesā.

Etnomūzikas grupa "Tautumeitas" savu darbību sāka ar tradicionālās mūzikas dziedāšanu, mēģinot pietuvoties un atdarināt teicējas. Taču jo tuvāk viņas dziesmām pietuvojās, jo dabiskāk šķita tautas mūziku apvienot ar visu pārējo, kas dzirdēts un kā tuvs sajusts šajā pasaulē. Hiphops, džezs un elektroniskā mūzika, iesaistot arī vienaudžus no citiem žanriem – tas sagaida skatītāju koncertā "Skrejceļš", kura mūziku, gaismu šovu, horeogrāfijas visprecīzāk raksturo vārds "jauda". "Jauni mūzikas stili, žanru savienojumi un neparastas etnomūzikas pērles veido sajūtu, kas rodas, lidmašīnas dzinējiem ieslēdzoties uz skrejceļa. Tas ir kā vēstnesis brīvībai un iedvesmai" – tā par koncertu teic grupas "Tautumeitas" līdere Asnate Rancāne. Emocijas, piesātinājums, kustība, kaisle un krāsas – tiekamies uz "Skrejceļa"!

Apzīmētas ielas, nami, gar sliedēm esošie dzelzsbetona paneļi un vilcieni, kas ar svaigi pilošu krāsu uz virsbūves uzsāk savu ceļu no depo. Vandālisma dekādes, par kurām vēsta nodrupuši krāsas kultūrslāņi uz pilsētas sienām, un līdzās garāmgājējs, kas šīm nelegālajām radošuma paliekām uzliek pēdējo kārtu ar jautājumu - kāpēc? Latvijas grafiti vectēvu, apvienības "TDV", vēsturiski pirmā uzruna sabiedrībai un ieskats viņu krimināli radošajā izpausmē. Fragmenti, izgriezumi un pārgalvības liecības no apvienības vairāk nekā 20 gadu garumā krātiem personīgo arhīvu materiāliem, kas stāsta par atstāto krāsu uz Rīgas un citu valstu sienām un tās nozīmi. Personīgs ieskats apvienības dalībnieku attieksmē pret izkopto hobiju un rotaļām ar likumu, aizspriedumiem un pilsētas tumšo pusi.

Režisors, scenārija autors, operators: Edgars Trankalis Stāsts par uzdrīkstēšanos, savu spēku pārbaudīšanu un absolūtu drosmi šāda izaicinājuma pieņemšanā. 2021. gada 1. jūnijā Edgars Trankalis izbrauca ar velosipēdu no savu vecāku mājām Rucavā un viens pats devās izaicinošā braucienā ar vienu vienīgu mērķi - sasniegt Romu 40 dienu laikā. Viņa maršruts veda gan pa dažādiem asfalta un smilšu ceļiem, gan dažādām kalnu takām un taciņām. Šo braucienu daudz grūtāku vēl padarīja tas, ka viņš bija apņēmies arī viens pats to visu iemūžināt Šis ir stāsts par būšanu vienatnē un dažādu konfliktsituāciju risināšanu, psiholoģisko noturību un apbrīnojamu ticību saviem spēkiem, lai sasniegtu savus izvirzītos mērķus. Edgars Trankalis ir vienīgais šīs filmas autors, veidojot gan scenāriju un režiju, gan filmējot, montējot, veidojot nepieciešamās animācijas un skaņas dizainu Filma iedvesmo, aizrauj un motivē, parādot, ka jebkurš ir spējīgs pārvarēt izaicinājumus un nepadoties pie pirmajām neveiksmēm vai šķēršļiem. Iespējams ir viss - galvenais ir gribēt un darīt.

Frīdas pasauli turpina satricināt bīstama politika un kaislīgi romāni. Pēc īsas dēkas ar Djego politisko mentoru Frīda dodas uz Eiropu. Taču, atgriežoties Meksikā, Frīdas pasaule sabrūk. Savas sāpes un ciešanas viņa ieliek triepienos un rada vienu no saviem slavenākajiem meistardarbiem - "Divas Frīdas".

Pret Rūtu tiek izdarīts spiediens, lai slēgtu izmeklēšanu, taču Ketrina viņu mudina nepakļauties. Tiek nogalināts Džo Hadlins. Īva Gelovsa izstāsta, kā tapa Nilsa pasūtītā glezna. Pēc Edija provokācijas Klarisa viņam iesit un aiziet no FIB. Viņa beidzot atceras, kā nomira tēvs. Savukārt Ardēlija atklāj šausminošu patiesību par Nilsa Heigena gleznu.

Televīzijas krimināldrāma, kas veidota pēc britu rakstnieces P. D. Džeimsas romānu motīviem. Darbība notiek Apvienotajā Karalistē 20. gadsimta 70. gados. Ādams Dalgliešs ir detektīvs vecākais inspektors Skotlendjardā. Viņš vienlaikus ir arī dzejnieks, kuram iznākušas jau vairākas dzejoļu grāmatas. Viņš ir atraitnis, viņa sieva nomirusi, laižot pasaulē abu kopīgo bērnu. Dalgliešs ir vientuļnieks un domātājs. Viņam piemīt īpaša spēja atklāt cilvēka dzīves noslēpumus.