Artura lēmums atsaukt saderināšanos ar Keinvinu draud atstāt nopietnas sekas uz visas Britānijas nākotni. Dervelam uzbrūk Gundlejs, tomēr ar Artura palīdzību viņam izdodas no Gundleja izvairīties. Vērojot Arturu dejojam ar Ginevru, Keinvina saprot, ka Arturs ir iemīlējies Ginevrā.

Lai arī zinātne var likties kas tāls un sarežģīts, patiesībā tā ir aizraujošs stāsts par mums pašiem. Raidījums "Izziņas Impulss" izgaismos zinātni no visdažādākajām pusēm, gan dodoties uz vietām, kur tālu no civilizācijas notiek noslēpumaini eksperimenti un mūžīgajā sasalumā meklējamas senu laikmetu liecības, gan tepat tuvumā, palūkojoties uz lietām, kas ietekmē mūsu ikdienu. Aizraujošā domas un izziņas ceļojumā kopā ar pašmāju un citu valstu pētniekiem vedīs Sandra Kropa, neaizmirstot par to, ka sarežģīto var skaidrot vienkārši – dažkārt piemērus meklējot pat virtuvē.

Video stāstu sērija "Tuesi.lv pasaulē" stāsta par Latvijas diasporas jaunajiem cilvēkiem dažādās pasaules valstīs

"Province" – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…

Tas, kas ģimenei ir foto albums, tas medijam ir arhīvs. Latvijas Televīzijai tas ir tik bagātīgs! Tāpat kā ģimene pulcējas kopīgos sadraudzības stāstos pie ģimenes albuma, Latvijas Televīzijai ir gods un prieks pulcināt kopā tos, kas šo arhīvu ir veidojuši cauri gadiem, un viņu dzimšanas dienā ieskatītos arhīvos, mūsu kopīgajā kultūrvēsturē.

Kļūsti par TV spēles V.I.P. — Veiksme. Intuīcija. Prāts. — satura veidotāju, iesniedzot savu jautājumu. Vēlamies vairāk iesaistīt skatītājus, vairot interesi par erudīciju, lai skatītāji paši kļūtu par aizraujošu, interesantu jautājumu veidotājiem. Kas jādara? Aizpildi jautājumu anketu V.I.P. sadaļā un iegūsti vērtīgas grāmatas vai naudas balvu!

Lai uzzinātu par kāda notikuma patiesajiem apstākļiem vai iesaistīto personu nodomiem, raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" komanda informācijas iegūšanai izmanto visdažādākos izmeklējošās žurnālistikas paņēmienus un žanrus – eksperimentus, testus, provokācijas, padziļinātus pētījumus, arī anonīmas intervijas. Žurnālisti padziļināti pēta un skatītājiem atklāj sociālpolitiskus tematus, kas ne vienmēr tiek izcelti citos medijos. Raidījums atklāj un atmasko, atsevišķos gadījumos sauc pie atbildības iesaistītās personas, norāda uz likumu nepilnībām, aicina mainīt pastāvošo kārtību, ja tā ir pretrunā sabiedrības interesēm. Raidījumu vada LTV Ziņu dienesta žurnālists Guntis Bojārs.

News, 1 Episode

Ekspedīcijas mērķis ir izpētīt un mēģināt saprast vienu no mūsdienu zinātnes mīklainākajiem noslēpumiem - senās Ankoras pilsētas tempļu celtniecības tehnoloģiju. Ekspedīcijas komanda piedāvā īpašu stāstu par Kambodžu, kurā aizraujošākie un interesantākie piedzīvojumi sākas senajā pilsētā Ankorā, kura bija "pazudusi" džungļos vairāk kā 400 gadus. Kas būvēja šo iespaidīgo pilsētu, kā tas tika paveikts un kādas celtniecības tehnoloģijas izmantoja senie khmeri pirms 900 gadiem? Ekspedīcijas maršruts vedīs vairāk kā 1700 kilometrus pa seno Dienvidaustrumāzijas karaļvalsti Kambodžu – valsti ar senu un noslēpumainu vēsturi, interesantu kultūru un eksotisku dabu.

Tavas apkārtnes stāsti.

Deutsche Welle žurnāls.

Deutsche Welle žurnāls.

Ceļojums pa Āzijas dienvidaustrumiem un Japānu ir noslēdzies. Pēdējais posms būs tropiskā paradīze – Zālamana salas. Tur Morgans pieturēs vairākās slavenās vietas, piemēram, Munda salā un Gizo, kas ir viens no tirgošanās un vietējās pārvaldes centriem.

Ceļojuma beigās Morgans ir nonācis Zālamana salās. Ceļā viņš pavadīs vairs tikai nedēļu, tāpēc izbaudīs ik minūti. Viņš dodas uz dienvidaustrumiem no Gizo uz ļoti nomaļu un skaistu vietu Zālamana salās – Uepi. Tad viņš Čarapoanas kanālā apskatīs koraļļus un apmeklēs Honiaras zivju tirgu.

Šajā sērijā būs kas pavisam citāds nekā parasti. Morgans ar komandu parādīs pilnīgi pretējas, bet vienlīdz skaistas tropiskās paradīzes. Zālamana salas un Maurīciju. Šīs vietas ir tālu viena no otras. Viena atrodas Indijas okeāna vidū, bet otra – Klusajā okeānā. Pateicoties holandiešiem, frančiem un britiem, kuri dažādos laikos okupējuši Maurīciju, šeit dzīvo visdažādākie ļaudis gan no Āfrikas, gan Āzijas, gan Eiropas.

Šajā sērijā Morgans parādīs vienu no savām mīļākajām vietām, kas ir laba atpūtas vieta netālu no mājām – Šolheivenas apgabals uz dienvidiem no Sidnejas. Tā ir klusa, dabiski skaista krastmala, uz kurieni dodas rast enerģiju. No pilsētas centra viņš dodas trīs stundu braucienā uz Beri, Nauru un iespaidīgo Džērvisa līci.

Šajā sērijā Morgans dosies uz vienu no vietām Āzijā, ko daudzi ceļotāji neuzskata par apceļošanas vērtu – uz Dienvidkoreju. Vairākus gadus viņš tur nav bijis, bet vienmēr ir gribējis atgriezties, lai kārtīgāk to izpētītu. Vispirms viņš vairāk iepazīs Seulu, bet pēc tam dosies uz dienvidiem un savu viesošanos noslēgs iespaidīgajā Čedžu salā.

Kopā ar savu mammu Džoziju Deivids gatavo ēdienus, kas atsauc prātā bērnības atmiņas – gan labas, gan ne tik labas. Deivids atceras, kā bērnībā reizēm kautrējies par itāļu ēdieniem, ko mamma devusi līdzi uz skolu pusdienām, – viņš gribējis maizīti ar zemesriekstu sviestu un ievārījumu, tāpat kā pārējiem klasesbiedriem. Tagad, pēc daudziem gadiem, Deivids šos tradicionālos ēdienus gatavo saviem bērniem.

Šoreiz Deivida viešņa ir Etiopijā dzimusī un augusī Banči Kendi. Ierodoties Kanādā, viņa saprata, ka etiopiešu virtuvi tur pazīst vien nedaudzi, un nolēma atvērt pati savu restorānu. Kopā ar Deividu viņi gatavo etiopiešu ēdienus – gan svētku, gan ikdienas – un noslēdz vakaru ar tradicionālu kafijas ceremoniju.

Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas seriāls, kas tika rādīts kanālā LTV 1 no 2006. līdz 2009. gadam. Seriāls tika pārraidīts 4 reizes nedēļā. Piektdienās tika rādīts aizkadru seriāls "Neprāta spogulī".

Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas seriāls, kas tika rādīts kanālā LTV 1 no 2006. līdz 2009. gadam. Seriāls tika pārraidīts 4 reizes nedēļā. Piektdienās tika rādīts aizkadru seriāls "Neprāta spogulī".

Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas seriāls, kas tika rādīts kanālā LTV 1 no 2006. līdz 2009. gadam. Seriāls tika pārraidīts 4 reizes nedēļā. Piektdienās tika rādīts aizkadru seriāls "Neprāta spogulī".

Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas seriāls, kas tika rādīts kanālā LTV 1 no 2006. līdz 2009. gadam. Seriāls tika pārraidīts 4 reizes nedēļā. Piektdienās tika rādīts aizkadru seriāls "Neprāta spogulī".

Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas seriāls, kas tika rādīts kanālā LTV 1 no 2006. līdz 2009. gadam. Seriāls tika pārraidīts 4 reizes nedēļā. Piektdienās tika rādīts aizkadru seriāls "Neprāta spogulī".

Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas seriāls, kas tika rādīts kanālā LTV 1 no 2006. līdz 2009. gadam. Seriāls tika pārraidīts 4 reizes nedēļā. Piektdienās tika rādīts aizkadru seriāls "Neprāta spogulī".

Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas seriāls, kas tika rādīts kanālā LTV 1 no 2006. līdz 2009. gadam. Seriāls tika pārraidīts 4 reizes nedēļā. Piektdienās tika rādīts aizkadru seriāls "Neprāta spogulī".

Puaro izmeklē amerikāņu uzņēmēja slepkavību, kurš tika sadurts savā kupejā "Austrumu ekspresī", kas apstājies Horvātijā puteņa dēļ. Tiek manīts kāds vīrietis, kurš aizbēg no vilciena. Vai viņš varētu būt vainojams slepkavībā?

Seriāla darbība notiek 19. gs. 90. gados. Viljams Mērdoks, kurš aizrautīgi seko līdzi jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un bieži izmanto šīs zināšanas arī savā darbā, risina dažādus noziegumus.

Seriāla darbība notiek 19. gs. 90. gados. Viljams Mērdoks, kurš aizrautīgi seko līdzi jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un bieži izmanto šīs zināšanas arī savā darbā, risina dažādus noziegumus.

Seriāla darbība notiek 19. gs. 90. gados. Viljams Mērdoks, kurš aizrautīgi seko līdzi jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un bieži izmanto šīs zināšanas arī savā darbā, risina dažādus noziegumus.

Seriāla darbība notiek 19. gs. 90. gados. Viljams Mērdoks, kurš aizrautīgi seko līdzi jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un bieži izmanto šīs zināšanas arī savā darbā, risina dažādus noziegumus.

Seriāla darbība notiek 19. gs. 90. gados. Viljams Mērdoks, kurš aizrautīgi seko līdzi jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un bieži izmanto šīs zināšanas arī savā darbā, risina dažādus noziegumus.

Bijušas tikai dažas pirmās lēdijas, kuras radījušas īstu kultūras pavērsienu, kas palīdzējis amerikāņiem apjaust sabiedrībā notiekošo. Obamu pāra ieiešana Baltajā namā kļuva par vēsturisku brīdi. Viņi iemiesoja Amerikas labāko pusi, taču Mišelu Obamu pētīja daudz pamatīgāk nekā viņas priekšteces.

Ella iegūst jaunu klientu – vīrieti, kurš kails staigā pa ciemu. Holgers Pakebušs, kam pieder vietējais nūdistu kempinga laukums, izskatās ļoti apmulsis. Ārsts viņam esot atklājis demenci, un pastāv iespēja, ka tiesa viņam noteiks aizbildni. Pakebušam ātri jānokārto pēctecības jautājums. Kad no Amerikas atbrauc otrs Pakebuša dēls, lietā notiek negaidīts pavērsiens. Ella mēģina ar Janni iet uz randiņu. Pavisam klasiski – ar vakariņām sveču gaismā. Protams, tas nenotiek, kā plānots.

Īpašais "Sporta studijas" podkāsts par kādu no aktuālajām tēmām. Raidījuma formāts un garums (gandrīz stundu) ļauj detalizēti izrunāt kādu sasāpējušu un aktuālu tēmu. Vairāki dalībnieki, uzaicinātie viesi, daudz dažādu un atšķirīgu viedokļu.

Ko par mums stāsta mūsu mantojums un prasmes? Vai, pieskaroties seniem amatiem, mēs varam ieskatīties šodienas latvieša būtībā? Teju ikviena latvieša mājās ir kāds priekšmets, kurš ar kodētu pavedienu saista mūs ar vārdu "latvietis". Jebkurā pasaules malā, ieraugot kāda cilvēka pirkstā īpatnēju vītu sudraba gredzenu, mēs zinām – latvietis. Mēs, īpaši nepiedomājot, atpazīstam rakstus un krāsu kodus, ko sajūtam kā savējos. Sakāpināti šo tērpu un priekšmetu kodu sajūtam Dziesmu svētku laikā un vasaras skaistajā saulgriežu mirklī. Jebkuru priekšmetu vai tērpu ir radījušas cilvēka rokas. Arheologi, pētot senus priekšmetus, stāsta vēsturi, etnogrāfi pēta mūsu ieradumu un tradīciju pasauli, bet mūsdienu dizaineri kādu iekodēti atpazīstamu trauku vai segu neuzkrītoši pievieno mūsdienīgam interjeram. "Pūra lādes" bagātības dosimies meklēt astoņos raidījumos visos Latvijas novados. Satiksim astoņas spilgtas personības. Meistarus, kuri uztur dzīvu latvisko dzīves ziņas sajūtu un māk savas prasmes nodot tālāk. Katrs amatnieks sniegs meistara stundu un dos kādu padomu, ko ikviens skatītājs varēs izmēģināt paveikt pats savām rokām. Rādīsim, kā var noaust jostu, izveidot māla trauku mājas apstākļos, radīt savu rotu. Vēl pastāstīsim, kā saskatīt dabas krāsas un tās ieadīt skaistos adījumos, iepazīsim lubiņu jumta tapšanas noslēpumus un veidosim zedeņu žogu. Bet, tuvojoties vasaras saulgriežu laikam, iepazīsim pirts, jāņuzāļu un maizes noslēpumu.

Ko par mums stāsta mūsu mantojums un prasmes? Vai, pieskaroties seniem amatiem, mēs varam ieskatīties šodienas latvieša būtībā? Teju ikviena latvieša mājās ir kāds priekšmets, kurš ar kodētu pavedienu saista mūs ar vārdu "latvietis". Jebkurā pasaules malā, ieraugot kāda cilvēka pirkstā īpatnēju vītu sudraba gredzenu, mēs zinām – latvietis. Mēs, īpaši nepiedomājot, atpazīstam rakstus un krāsu kodus, ko sajūtam kā savējos. Sakāpināti šo tērpu un priekšmetu kodu sajūtam Dziesmu svētku laikā un vasaras skaistajā saulgriežu mirklī. Jebkuru priekšmetu vai tērpu ir radījušas cilvēka rokas. Arheologi, pētot senus priekšmetus, stāsta vēsturi, etnogrāfi pēta mūsu ieradumu un tradīciju pasauli, bet mūsdienu dizaineri kādu iekodēti atpazīstamu trauku vai segu neuzkrītoši pievieno mūsdienīgam interjeram. "Pūra lādes" bagātības dosimies meklēt astoņos raidījumos visos Latvijas novados. Satiksim astoņas spilgtas personības. Meistarus, kuri uztur dzīvu latvisko dzīves ziņas sajūtu un māk savas prasmes nodot tālāk. Katrs amatnieks sniegs meistara stundu un dos kādu padomu, ko ikviens skatītājs varēs izmēģināt paveikt pats savām rokām. Rādīsim, kā var noaust jostu, izveidot māla trauku mājas apstākļos, radīt savu rotu. Vēl pastāstīsim, kā saskatīt dabas krāsas un tās ieadīt skaistos adījumos, iepazīsim lubiņu jumta tapšanas noslēpumus un veidosim zedeņu žogu. Bet, tuvojoties vasaras saulgriežu laikam, iepazīsim pirts, jāņuzāļu un maizes noslēpumu.

Kopš bērnības mācīts, ka no purva jābaidās: akači, čūskas un rāvains ūdens. Arī literatūrā purvs attēlots baisi - Sprīdīša maldugunis un Blaumaņa "Purva bridējs", tautasdziesmās purvā visbiežāk raud. Vai pietiekami novērtējam purvu? Kas tajā slēpjas? Trīs draugi regulāri ved cilvēkus purvā, lai ielūkotos pagātnē.

Paskatīties uz Latgali savādāk, izvairoties no šiem pretējiem stereotipiem. Parādīt Latgali viegli, atraktīvi, bet reizē arī dziļi un pamatīgi. Zinot, ka nevar aptvert neaptveramo, ar pāris precīziem, sulīgiem triepieniem parādīt cilvēkus, situācijas, fenomenus. Šāds trīsdaļīgs virsmērķis ir 10 videostāstu ciklam "Cytaidi latviskais".

Paskatīties uz Latgali savādāk, izvairoties no šiem pretējiem stereotipiem. Parādīt Latgali viegli, atraktīvi, bet reizē arī dziļi un pamatīgi. Zinot, ka nevar aptvert neaptveramo, ar pāris precīziem, sulīgiem triepieniem parādīt cilvēkus, situācijas, fenomenus. Šāds trīsdaļīgs virsmērķis ir 10 videostāstu ciklam "Cytaidi latviskais".

Tavas apkārtnes stāsti.

Tavas apkārtnes stāsti.

Raidījums par norisēm dabā un apkārtējā vidē. "Vides fakti" sniedz informāciju par sezonālām norisēm dabā un dzīvnieku pasaulē, par vides aktualitātēm, par videi draudzīgu dzīvesveidu, par aktuālām cilvēka un vides attiecībām ārpus Latvijas robežām. Raidījumā "Vides fakti" ir skatāmi arī piedzīvojumu sižeti par aktīvā tūrisma iespējām Latvijā, kā arī īsfilmas par neparastiem ceļojumiem pasaulē.

"Mūsu uzņemtais virziens izsakāms neformālā sauklī "sports sabiedrībai!". Šis virziens tika uzsākts jau iepriekš ar "Tautas sporta" sižetu sērijām un sporta laukumu kampaņām. Turpmāk LTV Tautas sporta sižeti būs tradicionāla "Sporta studijas" sastāvdaļa. "Sporta Studiju" vadīs rūdītie sporta žurnālisti Dāvids Ernštreits un Reinis Ošenieks, kā arī jaunās sporta žurnālistikas zvaigznes Andris Auziņš, Matīss Timofejevs un Raimonds Gekišs. "Sporta studijas" aktualitātēm sekojiet https://www.facebook.com/LTVSportaStudija

Dīdžejs Egons Reiters un mūziķis Kārlis Kazāks devās ekspedīcijā, lai uzzinātu par kādreiz vareno Ašanti karaļvalsti, kur dzīvoja viens no bagātākajiem karaļiem uz zemes. Ar karali ekspedīcijas komandai bija iespēja tikties golfa laukumā, kur augstību pavadīja astoņi bruņoti sargi. 12 dienās ekspedīcijas komanda veica 2000 km garu maršrutu. Ceļotāji no Ganas galvaspilsētas Akras devās uz valsts tālāko ziemeļu pilsētu Bolgatangu Burkina Faso pierobežā, apmeklēja civilizācijas neskartus zemnieku ciematiņus dziļi savannā un piedalījās Ganas 55. neatkarības dienas svinībās valsts otrajā lielākajā pilsētā Kumasi.

Dīdžejs Egons Reiters un mūziķis Kārlis Kazāks devās ekspedīcijā, lai uzzinātu par kādreiz vareno Ašanti karaļvalsti, kur dzīvoja viens no bagātākajiem karaļiem uz zemes. Ar karali ekspedīcijas komandai bija iespēja tikties golfa laukumā, kur augstību pavadīja astoņi bruņoti sargi. 12 dienās ekspedīcijas komanda veica 2000 km garu maršrutu. Ceļotāji no Ganas galvaspilsētas Akras devās uz valsts tālāko ziemeļu pilsētu Bolgatangu Burkina Faso pierobežā, apmeklēja civilizācijas neskartus zemnieku ciematiņus dziļi savannā un piedalījās Ganas 55. neatkarības dienas svinībās valsts otrajā lielākajā pilsētā Kumasi.

News, 1 Episode

Lai arī zinātne var likties kas tāls un sarežģīts, patiesībā tā ir aizraujošs stāsts par mums pašiem. Raidījums "Izziņas Impulss" izgaismos zinātni no visdažādākajām pusēm, gan dodoties uz vietām, kur tālu no civilizācijas notiek noslēpumaini eksperimenti un mūžīgajā sasalumā meklējamas senu laikmetu liecības, gan tepat tuvumā, palūkojoties uz lietām, kas ietekmē mūsu ikdienu. Aizraujošā domas un izziņas ceļojumā kopā ar pašmāju un citu valstu pētniekiem vedīs Sandra Kropa, neaizmirstot par to, ka sarežģīto var skaidrot vienkārši – dažkārt piemērus meklējot pat virtuvē.

Deutsche Welle žurnāls

Virdžīnijas Lejiņas darbi iezīmīgi ar psiholoģisku smalkumu un ansambļa izjūtu. Viņa - arī Latvijas Televīzijas seriāla "Lai tev labi klājas!" (1996) režisore.

VFS Films sadarbībā ar LMT, Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūru un Latvijas Televīziju turpina LV jaunatklāšanas raidījumu ciklu "TE!", lai popularizētu vietējo ceļošanu jau pirms tradicionālās tūrisma sezonas sākuma.

Video stāstu sērija "Tuesi.lv pasaulē" stāsta par Latvijas diasporas jaunajiem cilvēkiem dažādās pasaules valstīs

Tas, kas ģimenei ir foto albums, tas medijam ir arhīvs. Latvijas Televīzijai tas ir tik bagātīgs! Tāpat kā ģimene pulcējas kopīgos sadraudzības stāstos pie ģimenes albuma, Latvijas Televīzijai ir gods un prieks pulcināt kopā tos, kas šo arhīvu ir veidojuši cauri gadiem, un viņu dzimšanas dienā ieskatītos arhīvos, mūsu kopīgajā kultūrvēsturē.

Īpašais "Sporta studijas" podkāsts par kādu no aktuālajām tēmām. Raidījuma formāts un garums (gandrīz stundu) ļauj detalizēti izrunāt kādu sasāpējušu un aktuālu tēmu. Vairāki dalībnieki, uzaicinātie viesi, daudz dažādu un atšķirīgu viedokļu.

Informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku pareizu kopšanu un audzināšanu, speciālistu padomiem un ieteikumiem, kā arī dzīvnieku aizsardzības jautājumiem un daudzām citām aktuālām tēmām.

Runā, ka katrs Latvijas ciems esot mazs Planētas modelis, ārpus kura viss notiekošais šķiet mazsvarīgs, un ir aizdomas, ka ir daudz lietu, ko vietējie par savu ciemu nezina. Latvijas Mobilais telefons un VFS Films piedāvā kopdarbu – TV viedspēli "Ciemos", kas šīs runas pārbaudīs, provocējot Latvijas ciemu vietējos vienoties kopīgā azartā, lai sadalītu pārākā ciema godu. Spēlē piedalās piecas komandas no pieciem Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Alūksne no Vidzemes, Rogovka no Latgales, Viesīte no Sēlijas, Baldone no Zemgales un Vaiņode no Kurzemes. Katrā komandā ir trīs paaudzes – jaunība, briedums un viedums. Katras paaudzes stipro pušu apvienošana piešķirs komandām nopietnu spēku. Pirmie pieci raidījumi norisināsies komandu pārstāvētajās mazpilsētās, bet atlikušie trīs – vietās, kur neviena komanda vairs nebūs mājinieki.

Runā, ka katrs Latvijas ciems esot mazs Planētas modelis, ārpus kura viss notiekošais šķiet mazsvarīgs, un ir aizdomas, ka ir daudz lietu, ko vietējie par savu ciemu nezina. Latvijas Mobilais telefons un VFS Films piedāvā kopdarbu – TV viedspēli "Ciemos", kas šīs runas pārbaudīs, provocējot Latvijas ciemu vietējos vienoties kopīgā azartā, lai sadalītu pārākā ciema godu. Spēlē piedalās piecas komandas no pieciem Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Alūksne no Vidzemes, Rogovka no Latgales, Viesīte no Sēlijas, Baldone no Zemgales un Vaiņode no Kurzemes. Katrā komandā ir trīs paaudzes – jaunība, briedums un viedums. Katras paaudzes stipro pušu apvienošana piešķirs komandām nopietnu spēku. Pirmie pieci raidījumi norisināsies komandu pārstāvētajās mazpilsētās, bet atlikušie trīs – vietās, kur neviena komanda vairs nebūs mājinieki.

Gan mūzikas notikumu tiešraides, gan raidījumi un diskusijas par literatūru, kino, vizuālo un tautas mākslu, gan populāro kultūru, kas attīsta latvisko identitāti.

Medmāsa Betija ik dienas rūpējas par slimnīcas pacientiem un cīnās par to, lai katram no viņiem uzstādītu pareizo diagnozi. Viņai jāvelta nepilnas piecas minūtes vienam cilvēkam. Lielas pilsētas slimnīcā uz Betiju paļaujas arī citas jaunās māsiņas. Humorpilnajā seriālā iepazīsimies arī ar Betijas privātās dzīves smalkumiem un sekosim līdzi viņas piedzīvojumiem ar Tamašu.

Mazā Slovēnija ir ļoti sportiska nācija, īpaši ziemas sporta veidos. Hokejā viņu lielākā slavenība ir Anže Kopitars, kurš jau 17 sezonas nospēlējis NHL Losandželosas "Kings" sastāvā un divreiz kļuvis arī par Stenlija kausa ieguvēju. Kopitaram jau ir 35 gadi, un arī šogad Losandželosa tika "play-off", tāpēc viņa spēlēšana Pasaules čempionātā nav garantēta. "Kings" gan izstājās pirmajā kārtā, un teorētiski Kopitars jau maija sākumā varēja pievienoties savai izlasei. Ja tā notiks, Kopitars būs viena no lielākajām zvaigznēm visā Pasaules čempionātā. Slovēņiem ir arī vairāki citi labi hokejisti spēcīgās Eiropas līgās, tāpēc Latvijai nebūs viegli šajā mačā. Kopumā gan mūsējiem hokejā sasniegumi ir labāki nekā slovēņiem, kas balansē starp elites grupu un pirmo divīziju.

Deutsche Welle žurnāls

Čornobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā notika viena no ļaunākajām kodolkatastrofām cilvēces vēsturē. Šajā dokumentālajā filmā trīs sēriju garumā aplūkoti notikumi, kas noveda līdz traģiskajai avārijai, padomju varasiestāžu centieni vispirms notikušo slēpt, bet pēc tam – tikt galā ar postošajām sekām. Atslepenotos tā laika dokumentus papildina ekspertu un notikumu liecinieku stāstītais, detalizēti atklājot Čornobiļas katastrofas vēsturi.

Laivojot pa upēm Apvienotajā Karalistē, Eiropā, Kanādā un ASV, katrā sērijā tiks parādītas upes skaistās un tai raksturīgās ainavas, sākot no smaragdzaļiem pakalniem, seniem mežiem un bioloģiski daudzveidīgām upju deltām līdz pasaku pilīm, šokolādes kastīšu ciematiem un slavenām pilsētām. Mēs satiksim cilvēkus, kas dzīvo un strādā pie upēm, kā arī izvairīsimies no populāriem tūrisma maršrutiem noslogotākajās upēs. Mēs brauksim ar zvejas laivām un liellaivām, velkoņiem un jahtām, pat ar kanoe laivām un vikingu kuģu atdarinājumiem, lai izpētītu apslēpto stāstu bagātību upes krastos.

Šēnbrunnas pils parkā dārznieki atrod kādas puskailas sievietes līķi. Izmeklēšanas laikā tiek iztaujāts liecinieks, kurš norāda uz sargu. Tomēr izmeklētājs nav pārliecināts, tāpēc nopratina arī vietējo ginekologu. Bez Rekša labās ožas lietu atrisināt būtu krietni grūtāk.

Katru darba dienu pulksten 19:00 ziņu raidījumā "Šovakar" tiešraidē Latvijas un ārzemju aktuālākās ziņas, speciālās reportāžas no notikumu vietas, dienas svarīgāko tēmu vispusīga analīze. Raidījuma vadītāji – Romualds Vanagas, Jana Rubinčika, Marina Ļebedeva. Sporta ziņu apskatu lasa Vladimirs Ivanovs un Andrejs Dmitrijevs. Laika ziņas – Galina Solodovņika un Anait Isahanova.

Plašāka publika Raimonda Tigula un Rasas Bugavičutes-Pēces dziesmu "Lec, saulīte" pirmo reizi izdzirdēja Mežaparka Lielajā estrādē 2014. gada vasaras saulgriežos, kad Rīgas kā Eiropas galvaspilsētas pasākumu ietvaros notika deju lieluzvedums "Lec, saulīte!". Tomēr tas nebija dziesmas pirmatskaņojums. Par dziesmas tapšanas gaitu īsstāstu ciklā "Dziesmas ceļš. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dziesmu dziesmas" stāstīs tās autors komponists Raimonds Tiguls un teksta autore dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce. Mežaparka Lielajā estrādē dziesma atgriezās XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 2018. gadā, kad to diriģēja Māris Sirmais, šogad atkal tā uzticēta Mārim Sirmajam, kurš savulaik rosinājis Raimondu Tigulu pievērsties kora mūzikai. Dzirdēsiet diriģenta un koristu atklāsmes par šo īpašo Raimonda Tigula dziesmu, kas saviļņo un pavisam īsā laikā kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu Dziesmu svētku repertuārā. Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Dziesmu svētku biedrība 2021. gadā rīkoja aptauju par populārākajām latviešu kora dziesmām. Tajā piedalījās 2145 amatieru koru diriģenti un dziedātāji. Vispārliecinošāko amatieru koru atsaucību aptaujā guvušas četras Dziesmu svētku lielās dziesmas: Raimonda Paula un Jāņa Petera "Manai dzimtenei", Jāzepa Vītola, Ausekļa "Gaismas pils", Mārtiņa Brauna dziesma ar Raiņa vārdiem "Saule, Pērkons, Daugava" un Raimonda Tigula un Rasas Bugavičutes-Pēces "Lec, saulīte".

Džoana sāk savu aizraujošo ceļojumu nomaļajās Indonēzijas "garšvielu salās". Bandas salas reiz bija vienīgā vieta pasaulē, kur auga muskatrieksti. Saliņas ir tik sīkas, ka ir grūti tās atrast kartē. Mūsdienās te ir vieta tūrismam un atpūtai, bet vēstures pieminekļi liecina arī par asiņainiem notikumiem cīņā par tiesībām uz garšvielu salu.

Šajā sērijā Morgans dosies uz dienvidiem un pēc pilsētas apmeklēs laukus, līdz nonāks brīnišķīgajā Čedžu salā. Tā ir iespēja apmeklēt tādas valsts daļas, kuras vairums tūristu izlaiž, kā arī baudīt autentiskāku Dienvidkoreju. Gan niedru jumtu namus lauku ciemos, gan tempļus, gan svētkus un gardus ēdienus.

Endžela Hola nomirst tieši pirms kāzu ceremonijas. Viss liecina, ka viņa ir noindēta, taču Hārta un Ogdena nespēj noteikt indi. Negaidot Mērdokam nākas lūgt palīdzību Rūpertam Ņūsomam, kuram, kā izrādās, ir neticamas dotības.

1939. gada vasara. Ietekmīgas ģimenes no nacistiskās Vācijas sūta savas meitas uz skolu, kura atrodas kādā Anglijas piekrastē. Skolotājs, kurš tur strādā, redz tuvojošos apokalipsi un mēģina celt trauksmi, bet valsts autoritātes uzskata, ka pats skolotājs ir patiesā problēma šeit.

Austrālijas ziemeļrietumos Indijas okeānā paceļas neliela sala. Mazs patvērums augiem un radībām, kas citur pasaulē nav sastopamas. Putni valda debesīs, bet izsalkušie milži patrulē ūdeņos. Elpu aizraujošās ainavas ir skatuve miljoniem migrējošu putnu. Krāšņajā izolētībā Ziemsvētku sala ir kļuvusi par evolūcijas dzīvo laboratoriju.