Ko par mums stāsta mūsu mantojums un prasmes? Vai, pieskaroties seniem amatiem, mēs varam ieskatīties šodienas latvieša būtībā? Teju ikviena latvieša mājās ir kāds priekšmets, kurš ar kodētu pavedienu saista mūs ar vārdu "latvietis". Jebkurā pasaules malā, ieraugot kāda cilvēka pirkstā īpatnēju vītu sudraba gredzenu, mēs zinām – latvietis. Mēs, īpaši nepiedomājot, atpazīstam rakstus un krāsu kodus, ko sajūtam kā savējos. Sakāpināti šo tērpu un priekšmetu kodu sajūtam Dziesmu svētku laikā un vasaras skaistajā saulgriežu mirklī. Jebkuru priekšmetu vai tērpu ir radījušas cilvēka rokas. Arheologi, pētot senus priekšmetus, stāsta vēsturi, etnogrāfi pēta mūsu ieradumu un tradīciju pasauli, bet mūsdienu dizaineri kādu iekodēti atpazīstamu trauku vai segu neuzkrītoši pievieno mūsdienīgam interjeram. "Pūra lādes" bagātības dosimies meklēt astoņos raidījumos visos Latvijas novados. Satiksim astoņas spilgtas personības. Meistarus, kuri uztur dzīvu latvisko dzīves ziņas sajūtu un māk savas prasmes nodot tālāk. Katrs amatnieks sniegs meistara stundu un dos kādu padomu, ko ikviens skatītājs varēs izmēģināt paveikt pats savām rokām. Rādīsim, kā var noaust jostu, izveidot māla trauku mājas apstākļos, radīt savu rotu. Vēl pastāstīsim, kā saskatīt dabas krāsas un tās ieadīt skaistos adījumos, iepazīsim lubiņu jumta tapšanas noslēpumus un veidosim zedeņu žogu. Bet, tuvojoties vasaras saulgriežu laikam, iepazīsim pirts, jāņuzāļu un maizes noslēpumu.

Ko par mums stāsta mūsu mantojums un prasmes? Vai, pieskaroties seniem amatiem, mēs varam ieskatīties šodienas latvieša būtībā? Teju ikviena latvieša mājās ir kāds priekšmets, kurš ar kodētu pavedienu saista mūs ar vārdu "latvietis". Jebkurā pasaules malā, ieraugot kāda cilvēka pirkstā īpatnēju vītu sudraba gredzenu, mēs zinām – latvietis. Mēs, īpaši nepiedomājot, atpazīstam rakstus un krāsu kodus, ko sajūtam kā savējos. Sakāpināti šo tērpu un priekšmetu kodu sajūtam Dziesmu svētku laikā un vasaras skaistajā saulgriežu mirklī. Jebkuru priekšmetu vai tērpu ir radījušas cilvēka rokas. Arheologi, pētot senus priekšmetus, stāsta vēsturi, etnogrāfi pēta mūsu ieradumu un tradīciju pasauli, bet mūsdienu dizaineri kādu iekodēti atpazīstamu trauku vai segu neuzkrītoši pievieno mūsdienīgam interjeram. "Pūra lādes" bagātības dosimies meklēt astoņos raidījumos visos Latvijas novados. Satiksim astoņas spilgtas personības. Meistarus, kuri uztur dzīvu latvisko dzīves ziņas sajūtu un māk savas prasmes nodot tālāk. Katrs amatnieks sniegs meistara stundu un dos kādu padomu, ko ikviens skatītājs varēs izmēģināt paveikt pats savām rokām. Rādīsim, kā var noaust jostu, izveidot māla trauku mājas apstākļos, radīt savu rotu. Vēl pastāstīsim, kā saskatīt dabas krāsas un tās ieadīt skaistos adījumos, iepazīsim lubiņu jumta tapšanas noslēpumus un veidosim zedeņu žogu. Bet, tuvojoties vasaras saulgriežu laikam, iepazīsim pirts, jāņuzāļu un maizes noslēpumu.

Kopš bērnības mācīts, ka no purva jābaidās: akači, čūskas un rāvains ūdens. Arī literatūrā purvs attēlots baisi - Sprīdīša maldugunis un Blaumaņa "Purva bridējs", tautasdziesmās purvā visbiežāk raud. Vai pietiekami novērtējam purvu? Kas tajā slēpjas? Trīs draugi regulāri ved cilvēkus purvā, lai ielūkotos pagātnē.

Paskatīties uz Latgali savādāk, izvairoties no šiem pretējiem stereotipiem. Parādīt Latgali viegli, atraktīvi, bet reizē arī dziļi un pamatīgi. Zinot, ka nevar aptvert neaptveramo, ar pāris precīziem, sulīgiem triepieniem parādīt cilvēkus, situācijas, fenomenus. Šāds trīsdaļīgs virsmērķis ir 10 videostāstu ciklam "Cytaidi latviskais".

Paskatīties uz Latgali savādāk, izvairoties no šiem pretējiem stereotipiem. Parādīt Latgali viegli, atraktīvi, bet reizē arī dziļi un pamatīgi. Zinot, ka nevar aptvert neaptveramo, ar pāris precīziem, sulīgiem triepieniem parādīt cilvēkus, situācijas, fenomenus. Šāds trīsdaļīgs virsmērķis ir 10 videostāstu ciklam "Cytaidi latviskais".

Tavas apkārtnes stāsti.

Tavas apkārtnes stāsti.

Raidījums par norisēm dabā un apkārtējā vidē. "Vides fakti" sniedz informāciju par sezonālām norisēm dabā un dzīvnieku pasaulē, par vides aktualitātēm, par videi draudzīgu dzīvesveidu, par aktuālām cilvēka un vides attiecībām ārpus Latvijas robežām. Raidījumā "Vides fakti" ir skatāmi arī piedzīvojumu sižeti par aktīvā tūrisma iespējām Latvijā, kā arī īsfilmas par neparastiem ceļojumiem pasaulē.

"Mūsu uzņemtais virziens izsakāms neformālā sauklī "sports sabiedrībai!". Šis virziens tika uzsākts jau iepriekš ar "Tautas sporta" sižetu sērijām un sporta laukumu kampaņām. Turpmāk LTV Tautas sporta sižeti būs tradicionāla "Sporta studijas" sastāvdaļa. "Sporta Studiju" vadīs rūdītie sporta žurnālisti Dāvids Ernštreits un Reinis Ošenieks, kā arī jaunās sporta žurnālistikas zvaigznes Andris Auziņš, Matīss Timofejevs un Raimonds Gekišs. "Sporta studijas" aktualitātēm sekojiet https://www.facebook.com/LTVSportaStudija

Dīdžejs Egons Reiters un mūziķis Kārlis Kazāks devās ekspedīcijā, lai uzzinātu par kādreiz vareno Ašanti karaļvalsti, kur dzīvoja viens no bagātākajiem karaļiem uz zemes. Ar karali ekspedīcijas komandai bija iespēja tikties golfa laukumā, kur augstību pavadīja astoņi bruņoti sargi. 12 dienās ekspedīcijas komanda veica 2000 km garu maršrutu. Ceļotāji no Ganas galvaspilsētas Akras devās uz valsts tālāko ziemeļu pilsētu Bolgatangu Burkina Faso pierobežā, apmeklēja civilizācijas neskartus zemnieku ciematiņus dziļi savannā un piedalījās Ganas 55. neatkarības dienas svinībās valsts otrajā lielākajā pilsētā Kumasi.

Dīdžejs Egons Reiters un mūziķis Kārlis Kazāks devās ekspedīcijā, lai uzzinātu par kādreiz vareno Ašanti karaļvalsti, kur dzīvoja viens no bagātākajiem karaļiem uz zemes. Ar karali ekspedīcijas komandai bija iespēja tikties golfa laukumā, kur augstību pavadīja astoņi bruņoti sargi. 12 dienās ekspedīcijas komanda veica 2000 km garu maršrutu. Ceļotāji no Ganas galvaspilsētas Akras devās uz valsts tālāko ziemeļu pilsētu Bolgatangu Burkina Faso pierobežā, apmeklēja civilizācijas neskartus zemnieku ciematiņus dziļi savannā un piedalījās Ganas 55. neatkarības dienas svinībās valsts otrajā lielākajā pilsētā Kumasi.

News, 1 Episode

Lai arī zinātne var likties kas tāls un sarežģīts, patiesībā tā ir aizraujošs stāsts par mums pašiem. Raidījums "Izziņas Impulss" izgaismos zinātni no visdažādākajām pusēm, gan dodoties uz vietām, kur tālu no civilizācijas notiek noslēpumaini eksperimenti un mūžīgajā sasalumā meklējamas senu laikmetu liecības, gan tepat tuvumā, palūkojoties uz lietām, kas ietekmē mūsu ikdienu. Aizraujošā domas un izziņas ceļojumā kopā ar pašmāju un citu valstu pētniekiem vedīs Sandra Kropa, neaizmirstot par to, ka sarežģīto var skaidrot vienkārši – dažkārt piemērus meklējot pat virtuvē.

Deutsche Welle žurnāls

Virdžīnijas Lejiņas darbi iezīmīgi ar psiholoģisku smalkumu un ansambļa izjūtu. Viņa - arī Latvijas Televīzijas seriāla "Lai tev labi klājas!" (1996) režisore.

VFS Films sadarbībā ar LMT, Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūru un Latvijas Televīziju turpina LV jaunatklāšanas raidījumu ciklu "TE!", lai popularizētu vietējo ceļošanu jau pirms tradicionālās tūrisma sezonas sākuma.

Video stāstu sērija "Tuesi.lv pasaulē" stāsta par Latvijas diasporas jaunajiem cilvēkiem dažādās pasaules valstīs

Tas, kas ģimenei ir foto albums, tas medijam ir arhīvs. Latvijas Televīzijai tas ir tik bagātīgs! Tāpat kā ģimene pulcējas kopīgos sadraudzības stāstos pie ģimenes albuma, Latvijas Televīzijai ir gods un prieks pulcināt kopā tos, kas šo arhīvu ir veidojuši cauri gadiem, un viņu dzimšanas dienā ieskatītos arhīvos, mūsu kopīgajā kultūrvēsturē.

Īpašais "Sporta studijas" podkāsts par kādu no aktuālajām tēmām. Raidījuma formāts un garums (gandrīz stundu) ļauj detalizēti izrunāt kādu sasāpējušu un aktuālu tēmu. Vairāki dalībnieki, uzaicinātie viesi, daudz dažādu un atšķirīgu viedokļu.

Informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku pareizu kopšanu un audzināšanu, speciālistu padomiem un ieteikumiem, kā arī dzīvnieku aizsardzības jautājumiem un daudzām citām aktuālām tēmām.

Runā, ka katrs Latvijas ciems esot mazs Planētas modelis, ārpus kura viss notiekošais šķiet mazsvarīgs, un ir aizdomas, ka ir daudz lietu, ko vietējie par savu ciemu nezina. Latvijas Mobilais telefons un VFS Films piedāvā kopdarbu – TV viedspēli "Ciemos", kas šīs runas pārbaudīs, provocējot Latvijas ciemu vietējos vienoties kopīgā azartā, lai sadalītu pārākā ciema godu. Spēlē piedalās piecas komandas no pieciem Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Alūksne no Vidzemes, Rogovka no Latgales, Viesīte no Sēlijas, Baldone no Zemgales un Vaiņode no Kurzemes. Katrā komandā ir trīs paaudzes – jaunība, briedums un viedums. Katras paaudzes stipro pušu apvienošana piešķirs komandām nopietnu spēku. Pirmie pieci raidījumi norisināsies komandu pārstāvētajās mazpilsētās, bet atlikušie trīs – vietās, kur neviena komanda vairs nebūs mājinieki.

Runā, ka katrs Latvijas ciems esot mazs Planētas modelis, ārpus kura viss notiekošais šķiet mazsvarīgs, un ir aizdomas, ka ir daudz lietu, ko vietējie par savu ciemu nezina. Latvijas Mobilais telefons un VFS Films piedāvā kopdarbu – TV viedspēli "Ciemos", kas šīs runas pārbaudīs, provocējot Latvijas ciemu vietējos vienoties kopīgā azartā, lai sadalītu pārākā ciema godu. Spēlē piedalās piecas komandas no pieciem Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Alūksne no Vidzemes, Rogovka no Latgales, Viesīte no Sēlijas, Baldone no Zemgales un Vaiņode no Kurzemes. Katrā komandā ir trīs paaudzes – jaunība, briedums un viedums. Katras paaudzes stipro pušu apvienošana piešķirs komandām nopietnu spēku. Pirmie pieci raidījumi norisināsies komandu pārstāvētajās mazpilsētās, bet atlikušie trīs – vietās, kur neviena komanda vairs nebūs mājinieki.

Gan mūzikas notikumu tiešraides, gan raidījumi un diskusijas par literatūru, kino, vizuālo un tautas mākslu, gan populāro kultūru, kas attīsta latvisko identitāti.

Medmāsa Betija ik dienas rūpējas par slimnīcas pacientiem un cīnās par to, lai katram no viņiem uzstādītu pareizo diagnozi. Viņai jāvelta nepilnas piecas minūtes vienam cilvēkam. Lielas pilsētas slimnīcā uz Betiju paļaujas arī citas jaunās māsiņas. Humorpilnajā seriālā iepazīsimies arī ar Betijas privātās dzīves smalkumiem un sekosim līdzi viņas piedzīvojumiem ar Tamašu.

Mazā Slovēnija ir ļoti sportiska nācija, īpaši ziemas sporta veidos. Hokejā viņu lielākā slavenība ir Anže Kopitars, kurš jau 17 sezonas nospēlējis NHL Losandželosas "Kings" sastāvā un divreiz kļuvis arī par Stenlija kausa ieguvēju. Kopitaram jau ir 35 gadi, un arī šogad Losandželosa tika "play-off", tāpēc viņa spēlēšana Pasaules čempionātā nav garantēta. "Kings" gan izstājās pirmajā kārtā, un teorētiski Kopitars jau maija sākumā varēja pievienoties savai izlasei. Ja tā notiks, Kopitars būs viena no lielākajām zvaigznēm visā Pasaules čempionātā. Slovēņiem ir arī vairāki citi labi hokejisti spēcīgās Eiropas līgās, tāpēc Latvijai nebūs viegli šajā mačā. Kopumā gan mūsējiem hokejā sasniegumi ir labāki nekā slovēņiem, kas balansē starp elites grupu un pirmo divīziju.

Deutsche Welle žurnāls

Čornobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā notika viena no ļaunākajām kodolkatastrofām cilvēces vēsturē. Šajā dokumentālajā filmā trīs sēriju garumā aplūkoti notikumi, kas noveda līdz traģiskajai avārijai, padomju varasiestāžu centieni vispirms notikušo slēpt, bet pēc tam – tikt galā ar postošajām sekām. Atslepenotos tā laika dokumentus papildina ekspertu un notikumu liecinieku stāstītais, detalizēti atklājot Čornobiļas katastrofas vēsturi.

Laivojot pa upēm Apvienotajā Karalistē, Eiropā, Kanādā un ASV, katrā sērijā tiks parādītas upes skaistās un tai raksturīgās ainavas, sākot no smaragdzaļiem pakalniem, seniem mežiem un bioloģiski daudzveidīgām upju deltām līdz pasaku pilīm, šokolādes kastīšu ciematiem un slavenām pilsētām. Mēs satiksim cilvēkus, kas dzīvo un strādā pie upēm, kā arī izvairīsimies no populāriem tūrisma maršrutiem noslogotākajās upēs. Mēs brauksim ar zvejas laivām un liellaivām, velkoņiem un jahtām, pat ar kanoe laivām un vikingu kuģu atdarinājumiem, lai izpētītu apslēpto stāstu bagātību upes krastos.

Šēnbrunnas pils parkā dārznieki atrod kādas puskailas sievietes līķi. Izmeklēšanas laikā tiek iztaujāts liecinieks, kurš norāda uz sargu. Tomēr izmeklētājs nav pārliecināts, tāpēc nopratina arī vietējo ginekologu. Bez Rekša labās ožas lietu atrisināt būtu krietni grūtāk.

Katru darba dienu pulksten 19:00 ziņu raidījumā "Šovakar" tiešraidē Latvijas un ārzemju aktuālākās ziņas, speciālās reportāžas no notikumu vietas, dienas svarīgāko tēmu vispusīga analīze. Raidījuma vadītāji – Romualds Vanagas, Jana Rubinčika, Marina Ļebedeva. Sporta ziņu apskatu lasa Vladimirs Ivanovs un Andrejs Dmitrijevs. Laika ziņas – Galina Solodovņika un Anait Isahanova.

Plašāka publika Raimonda Tigula un Rasas Bugavičutes-Pēces dziesmu "Lec, saulīte" pirmo reizi izdzirdēja Mežaparka Lielajā estrādē 2014. gada vasaras saulgriežos, kad Rīgas kā Eiropas galvaspilsētas pasākumu ietvaros notika deju lieluzvedums "Lec, saulīte!". Tomēr tas nebija dziesmas pirmatskaņojums. Par dziesmas tapšanas gaitu īsstāstu ciklā "Dziesmas ceļš. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dziesmu dziesmas" stāstīs tās autors komponists Raimonds Tiguls un teksta autore dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce. Mežaparka Lielajā estrādē dziesma atgriezās XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 2018. gadā, kad to diriģēja Māris Sirmais, šogad atkal tā uzticēta Mārim Sirmajam, kurš savulaik rosinājis Raimondu Tigulu pievērsties kora mūzikai. Dzirdēsiet diriģenta un koristu atklāsmes par šo īpašo Raimonda Tigula dziesmu, kas saviļņo un pavisam īsā laikā kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu Dziesmu svētku repertuārā. Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Dziesmu svētku biedrība 2021. gadā rīkoja aptauju par populārākajām latviešu kora dziesmām. Tajā piedalījās 2145 amatieru koru diriģenti un dziedātāji. Vispārliecinošāko amatieru koru atsaucību aptaujā guvušas četras Dziesmu svētku lielās dziesmas: Raimonda Paula un Jāņa Petera "Manai dzimtenei", Jāzepa Vītola, Ausekļa "Gaismas pils", Mārtiņa Brauna dziesma ar Raiņa vārdiem "Saule, Pērkons, Daugava" un Raimonda Tigula un Rasas Bugavičutes-Pēces "Lec, saulīte".

Džoana sāk savu aizraujošo ceļojumu nomaļajās Indonēzijas "garšvielu salās". Bandas salas reiz bija vienīgā vieta pasaulē, kur auga muskatrieksti. Saliņas ir tik sīkas, ka ir grūti tās atrast kartē. Mūsdienās te ir vieta tūrismam un atpūtai, bet vēstures pieminekļi liecina arī par asiņainiem notikumiem cīņā par tiesībām uz garšvielu salu.

Šajā sērijā Morgans dosies uz dienvidiem un pēc pilsētas apmeklēs laukus, līdz nonāks brīnišķīgajā Čedžu salā. Tā ir iespēja apmeklēt tādas valsts daļas, kuras vairums tūristu izlaiž, kā arī baudīt autentiskāku Dienvidkoreju. Gan niedru jumtu namus lauku ciemos, gan tempļus, gan svētkus un gardus ēdienus.

Endžela Hola nomirst tieši pirms kāzu ceremonijas. Viss liecina, ka viņa ir noindēta, taču Hārta un Ogdena nespēj noteikt indi. Negaidot Mērdokam nākas lūgt palīdzību Rūpertam Ņūsomam, kuram, kā izrādās, ir neticamas dotības.

1939. gada vasara. Ietekmīgas ģimenes no nacistiskās Vācijas sūta savas meitas uz skolu, kura atrodas kādā Anglijas piekrastē. Skolotājs, kurš tur strādā, redz tuvojošos apokalipsi un mēģina celt trauksmi, bet valsts autoritātes uzskata, ka pats skolotājs ir patiesā problēma šeit.

Austrālijas ziemeļrietumos Indijas okeānā paceļas neliela sala. Mazs patvērums augiem un radībām, kas citur pasaulē nav sastopamas. Putni valda debesīs, bet izsalkušie milži patrulē ūdeņos. Elpu aizraujošās ainavas ir skatuve miljoniem migrējošu putnu. Krāšņajā izolētībā Ziemsvētku sala ir kļuvusi par evolūcijas dzīvo laboratoriju.

Pēdējā sērija pievēršas salai uz dienvidiem no Lielā Barjerrifa un Dienvidu tropu loka. Šī lieliskā smilšu sala izskatās kā izpletusies ķirzaka, starp kuras asti un atliekto galvu izveidojies mierīgs līcis. Kādus 120 kilometrus gara un 25 kilometrus plata, šī kustīgā smilšu masa laika gaitā akumulējusi smilšu graudiņu pie smilšu graudiņa. Freizera sala tagad ir pasaulē lielākā smilšu sala.

Deutsche Welle žurnāls

VFS Films sadarbībā ar LMT, Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūru un Latvijas Televīziju turpina LV jaunatklāšanas raidījumu ciklu "TE!", lai popularizētu vietējo ceļošanu jau pirms tradicionālās tūrisma sezonas sākuma.

Gan mūzikas notikumu tiešraides, gan raidījumi un diskusijas par literatūru, kino, vizuālo un tautas mākslu, gan populāro kultūru, kas attīsta latvisko identitāti.

Informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku pareizu kopšanu un audzināšanu, speciālistu padomiem un ieteikumiem, kā arī dzīvnieku aizsardzības jautājumiem un daudzām citām aktuālām tēmām.

Izklaidējošs un informatīvs kultūras sarunu šovs par kultūras notikumiem un procesiem Latvijā.

Tas, kas ģimenei ir foto albums, tas medijam ir arhīvs. Latvijas Televīzijai tas ir tik bagātīgs! Tāpat kā ģimene pulcējas kopīgos sadraudzības stāstos pie ģimenes albuma, Latvijas Televīzijai ir gods un prieks pulcināt kopā tos, kas šo arhīvu ir veidojuši cauri gadiem, un viņu dzimšanas dienā ieskatītos arhīvos, mūsu kopīgajā kultūrvēsturē.

"Province" – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…

News, 1 Episode

Lai arī zinātne var likties kas tāls un sarežģīts, patiesībā tā ir aizraujošs stāsts par mums pašiem. Raidījums "Izziņas Impulss" izgaismos zinātni no visdažādākajām pusēm, gan dodoties uz vietām, kur tālu no civilizācijas notiek noslēpumaini eksperimenti un mūžīgajā sasalumā meklējamas senu laikmetu liecības, gan tepat tuvumā, palūkojoties uz lietām, kas ietekmē mūsu ikdienu. Aizraujošā domas un izziņas ceļojumā kopā ar pašmāju un citu valstu pētniekiem vedīs Sandra Kropa, neaizmirstot par to, ka sarežģīto var skaidrot vienkārši – dažkārt piemērus meklējot pat virtuvē.

Deutsche Welle žurnāls

Virdžīnijas Lejiņas darbi iezīmīgi ar psiholoģisku smalkumu un ansambļa izjūtu. Viņa - arī Latvijas Televīzijas seriāla "Lai tev labi klājas!" (1996) režisore.

VFS Films sadarbībā ar LMT, Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūru un Latvijas Televīziju turpina LV jaunatklāšanas raidījumu ciklu "TE!", lai popularizētu vietējo ceļošanu jau pirms tradicionālās tūrisma sezonas sākuma.

Lai uzzinātu par kāda notikuma patiesajiem apstākļiem vai iesaistīto personu nodomiem, raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" komanda informācijas iegūšanai izmanto visdažādākos izmeklējošās žurnālistikas paņēmienus un žanrus – eksperimentus, testus, provokācijas, padziļinātus pētījumus, arī anonīmas intervijas. Žurnālisti padziļināti pēta un skatītājiem atklāj sociālpolitiskus tematus, kas ne vienmēr tiek izcelti citos medijos. Raidījums atklāj un atmasko, atsevišķos gadījumos sauc pie atbildības iesaistītās personas, norāda uz likumu nepilnībām, aicina mainīt pastāvošo kārtību, ja tā ir pretrunā sabiedrības interesēm. Raidījumu vada LTV Ziņu dienesta žurnālists Guntis Bojārs.

13 minūšu gari televīzijas stāsti vēsta par notikumiem un Latvijā īpašiem cilvēkiem, aptverot vēsturiskus, zinātnes, izglītības, pilsētas, lauku un daudzus citus tematus.

"Province" – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…

TV raidījumi veidoti kā sinerģija starp mūziku un kādu citu mākslas formu. Un mākslas sfēru pārstāv atzīti Latvijas mākslinieki. Šie mākslinieki ir tie, kas pārraides laikā iepazīstina viesus ar Latvijas vidi, saviem iedvesmas avotiem, darbiem un mākslas telpām. Raidījuma laikā skatītājs var sekot līdzi mūzikas un mākslas rašanās procesam un kļūt par liecinieku mūsdienu Latvijas videi neierastiem mājas koncertiem, kur sava nama durvis ver mūsu pašu mākslinieki un tiek atdzīvina kultūras dzīvei tik nozīmīgā salonvakaru tradīcija.

Kopš bērnības mācīts, ka no purva jābaidās: akači, čūskas un rāvains ūdens. Arī literatūrā purvs attēlots baisi - Sprīdīša maldugunis un Blaumaņa "Purva bridējs", tautasdziesmās purvā visbiežāk raud. Vai pietiekami novērtējam purvu? Kas tajā slēpjas? Trīs draugi regulāri ved cilvēkus purvā, lai ielūkotos pagātnē.

TV spēle.

TV spēle.

Gan mūzikas notikumu tiešraides, gan raidījumi un diskusijas par literatūru, kino, vizuālo un tautas mākslu, gan populāro kultūru, kas attīsta latvisko identitāti.

Medmāsa Betija ik dienas rūpējas par slimnīcas pacientiem un cīnās par to, lai katram no viņiem uzstādītu pareizo diagnozi. Viņai jāvelta nepilnas piecas minūtes vienam cilvēkam. Lielas pilsētas slimnīcā uz Betiju paļaujas arī citas jaunās māsiņas. Humorpilnajā seriālā iepazīsimies arī ar Betijas privātās dzīves smalkumiem un sekosim līdzi viņas piedzīvojumiem ar Tamašu.

Icehockey, 56 Episode, 2023 Year

Deutsche Welle žurnāls

Britu aktrise Džoana Lamlija dodas aizraujošā ceļojumā pa maršrutu, pa kuru senos laikos garšvielas no Āzijas nonāca Eiropā. Kopā ar viņu varam iepazīt daudzas ievērojamas vietas piecās dažādās valstīs, kurām savulaik bijusi izšķirošā loma garšvielu ceļā.

Berija Gibsa lieta Bruklinā 1986. gadā tika atrasta nožņaugta prostitūta. Aculiecinieks atpazina Beriju Gibsu kā vainīgo, un viņam tika piespriests mūža ieslodzījums. Šis Vjetnamas kara veterāns, kurš iepriekš nav ticis sodīts, nesaprot, kā un kāpēc viņu apsūdzēja par šo noziegumu. Tādus pašus jautājumus uzdod arī Ņujorkas "Nepatiesi apsūdzēto projekta" advokāti. Kāds negaidīts pavērsiens atklāj, kuri patiesībā ir atbildīgi par šo noziegumu.

Hansam Felzneram ir slima sirds, un viņš šķietami mirst no infarkta. Nevienam nerastos aizdomas par slepkavību, ja vien līķa sekcijā neatklātos nelielas sirds stimulatora novirzes no normas. Felzneru ģimenes attiecības ir sarežģītas, un visi tiek turēti aizdomās. Neilgi pēc tam viena no aizdomās turamajām personām šķietami izdara pašnāvību.

Katru darba dienu pulksten 19:00 ziņu raidījumā "Šovakar" tiešraidē Latvijas un ārzemju aktuālākās ziņas, speciālās reportāžas no notikumu vietas, dienas svarīgāko tēmu vispusīga analīze. Raidījuma vadītāji – Romualds Vanagas, Jana Rubinčika, Marina Ļebedeva. Sporta ziņu apskatu lasa Vladimirs Ivanovs un Andrejs Dmitrijevs. Laika ziņas – Galina Solodovņika un Anait Isahanova.

Šķiet, ka Jāzepa Vītola un Ausekļa kordziesma "Gaismas pils" ir visvairāk aprakstītā, pētītā un apjūsmotā dziesma latviešu kora vēsturē - un pelnīti! Arī īsstāstu raidījums "Dziesmas ceļš" pievērsīsies šīs kora balādes vēsturei. Dziesma ir radusies latviešu klasiskās mūzikas rītausmā, 1899. gada vasaras saulgriežos. Vītols izmantojis Ausekļa dzejoli, ko šajā kopdarbā nedrīkst novērtēt par mazāk svarīgu. "Gaismas pils" ir visvairāk dziedātā dziesmu svētku dziesma, šovasar tā skanēs 20. reizi. Tā nesaraujami saistīta ar maestro Haralda Medņa vārdu, tā kļuvusi par dziesmu svētku simbolu un iekļauta Latvijas kultūras kanonā Raidījumā dzirdēsiet diriģentus, kuri Mežaparka kopkorī diriģējuši šo dziesmu - Sigvardu Kļavu un Māri Sirmo, redzēsiet fragmentus no LTV videoarhīva, par interesantiem notikumiem dziesmas ceļā stāstīs diriģente Aira Birziņa un Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Laura Švītiņa.

Sekojot leģendārajam garšvielu ceļam, Džoana nonāk savā dzimtajā Indijā, kas slavena ar mūsdienās tik izplatītajiem melnajiem pipariem, kurus savulaik dēvēja par "melno zeltu". Indijā var iepazīt visplašāko kultūru un tradīciju sajaukumu, kas jūtams arī šīs zemes virtuvē. Piedzīvojumu spektrs ir ļoti plašs - viņa piedalās gan hinduistu svētkos, gan iepazīst kādu vecmāmiņu, kura māca pasaulē senāko cīņas mākslu.

Šajā sērijā Morgans dosies uz vietu, ko bieži ir apmeklējis, - uz Japānu. Šoreiz uz valsts ziemeļiem. Uz vietu, kas slavena ar sniegotām virsotnēm, vulkāniem un karstajiem avotiem. Hokaido ir ziemas aktivitāšu mīļotāju galvenais galamērķis. Tur ir pasaules līmeņa slēpošanas kūrorti, kuri var sacensties ar labākajiem Eiropā. Plašs piedāvājumu klāsts. Turklāt var baudīt tieši japāņu kultūrai raksturīgo, īpaši - ēdienu.

Brekenrīda prombūtnes laikā ceturtajā iecirknī nozīmē pagaidu inspektoru, un viņš sāk pastiprinātu cīņu ar visa veida netiklību pilsētā. Mērdoks un Krebtrijs izmeklē konstebla Lenglija slepkavību. Mērdoks nespēj sastrādāties ar jauno vadītāju un aiziet.

Arturs paļaujas uz Bedvinu, lai tas Artura vārdā izlīgtu mieru ar Gorfidu. Taču, kad Morgana un Dervels ierodas Povīsā, viņi atklāj, ka Bedvins kritis nežēlastībā. Kāds kristiešu mūks ir pārliecināts, ka Nimve viņus indē, un lūdz Artura palīdzību.

Ella iegūst neparastas klientes - pusaugu māsas Janu un Nelliju, kuras grib iesūdzēt savus vecākus. Meitenes uzskata, ka saņem pārāk maz uzmanības, un tādēļ grib izvākties no mājām. Pagaidām meitenes ievācas Kristīnas mājā kokā. Kristīna pazīst meiteņu vecākus Inu un Paulu, kuriem pieder zivju kiosks, un mēģina panākt, lai ģimene izlīgst, taču nesekmīgi. Galu galā Ella atklāj ģimenes noslēpumu. Pēc neveiksmīgā randiņa Janna un Ellas attiecības ir rezervētas. Tas mainās, kad uzrodas Janna vecā skolas draudzene.