Indijas 4.sērijā dodamies prom no Agras, pa ceļam apskatām lielu putnu savvaļas parku, vienu no dziļākajām akām Indijā, bet vakarā jau ierodamies Ranthambore nacionālajā parkā, kas ir viens no lielākajiem Ziemeļindijas safari parkiem, kurā dzīvo tīģeri un daudzi citi savvaļas zvēri, bet, protams, Ceļot bez robežām komanda vēlas redzēt tīģerus un, lai būtu pēc iespējas lielāka izdevība tos ieraudzīt, komanda ir pieteikusies gan rīta, gan vakara izbraucienā pa šo safari. Bet kamēr komandas vīrieši atpūšas viesnīcā, tikmēr sievietes sev pasūta zīda kleitas, kuras izgatavo vienas nakts laikā!

Edgars Zilberts. Edgars ir folkmūziķis. Kaismīgs Latvijas vēstures entuziasts un dabas procesu cilvēks. Viņa strāvojums tiek nodots caur kokli. Bez speciālām zināšanām, viņš pats ir izveidojis vairākas. Katra ar savu raksturu un skaņu. Tur esot daļa no pirmatnīguma koda. Kāds šeit stāsts par mežu? Vistiešākais – brīvība un vieglums. Kā mēs cilvēki spējam iet kopā, nevis atraudi no dabas procesiem. Cilvēces evolūcija neapstāsies, bet katram ir laiks un vieta, kā viņš atgriežas pie saknēm. Šoreiz par tiem, kuri dara ar savām rokām un dvēsli, bet naktis pārlaiž mežā pie ugunskura.

Atklāto sarunu cikla “Trīs kvadrātā” ceturtajā raidījumā Mārtiņš Vilsons tiksies ar trīs paaudžu teātra vizuālās mākslas pārstāvjiem. Jaunāko aktieru paaudzi pārstāvēs atraktīvā māksliniece un fotogrāfe Amalija Andersone. Amalija ir radošā producente, scenogrāfe, māksliniece, ilustratore, ēdienu un dizaina fotgrāfe un gleznotāja, viņa ir radoši realizējusi savas mākslinieciskās idejas, izpildot pasūtījumus Saūda Arābijā, Vācijā, Lielbritānijā, Somijā, Latvijā un citās valstīs. Amalija dalīsies sajūtās par nevēlēšanos būt paredzamai un blāvai, spriedīs par mākslas un biznesa apvienošanu un atklās savus mākslas pasaules elkus. Vidējās paaudzes lomā uz sarunu tiks aicināts tautā iemīļots mākslinieks – grafiķis Roberts Koļcovs. Roberts ir regulārs izstāžu dalībnieks, Latvijas mākslinieku savienības biedrs. Ar draugu grafiķi Aivaru Vilipsonu Roberts dibinājis apvienību "Pasīvā dekadence". Viņš ir veidojis interjeru gleznojumus Latvijā un ārvalstīs, ilustrācijas preses izdevumiem un grāmatām, kā arī atjaunotā Āgenskalna tirgus logotipu; mākslinieka darbi atrodas privātās kolekcijās visā pasaulē. Sarunā Roberts pārsteigs ar humora izjūtu, vieglumu un pozitīvismu, kā arī skaļi un kolorīti pausto nostāju teju par visiem par strīdīgiem jautājumiem. Kā vizuālās mākslas leģenda sarunai pievienosies leģendāra personība Latvijas mākslā Jānis Anmanis. Jānis ir daudzpusīgs mākslinieks, grāmatu ilustrāciju un preses izdevumu ilustrāciju autors, scenogrāfs, filmu mākslinieks, dzejoļu un pasaku autors un komponists. Mākslinieks piedalās izstādēs kopš 1965. gada. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Jānis dalīsies atmiņās par mākslas pasaules pagātni un virzību, kā arī pārsteigs klātesošos ar atmiņā paliekošu vizuālo tēlu.

Žurnāliste Olga Dragiļeva piektdienās stundu garā diskusiju raidījumā analizē nedēļas svarīgākos un pretrunīgākos notikumus un procesus, izvaicā krustugunīs nonākušas amatpersonas un politiķus. “Hard talk” stila raidījuma mērķis ir padziļināti ielūkoties problēmu un procesu būtībā un saukt lietas īstajos vārdos.

Delfi TV autorraidījums "Aizmugure", kuru vada pieredzes bagātais sporta žurnālists Uldis Strautmanis. Viņš kopā ar domubiedriem un viesiem reizi nedēļā apspriež ne tikai iesistos vārtus un sasniegtos pjedestālus, bet arī mazāk tīkamus procesus un intrigas Latvijas sportā, skaidrojot nozares attīstību, pieļautās kļūdas un nesportisku rīcību funkcionāru kabinetos.

Katru darba dienu kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī Delfi un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.

Katru darba dienu kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī Delfi un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.

Katru darba dienu kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī Delfi un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.

Katru darba dienu kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī Delfi un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.

Žurnāliste Olga Dragiļeva piektdienās stundu garā diskusiju raidījumā analizē nedēļas svarīgākos un pretrunīgākos notikumus un procesus, izvaicā krustugunīs nonākušas amatpersonas un politiķus. “Hard talk” stila raidījuma mērķis ir padziļināti ielūkoties problēmu un procesu būtībā un saukt lietas īstajos vārdos.

Tūkstošiem hektāru sāls nogulsnes, ko nesuši vēji un nokrišņi no pamestās Arāla jūras dibena. Pēdējo pāris gadu laikā Mujnakā aktīvi sākusi darboties valsts programma Arāla jūras reģiona atbalstam un pilsēta tiek atjaunota. Agrāk Mujnaka bija ostas pilsēta. Pirms pusgadsimta tās robežas apskaloja Arāla jūra, bet pēc tam krasta līnija mainījās desmitiem kilometru, atstājot aiz sevis nebeidzamu jūras gultnes tuksnesi.

Lielvārdieši lepojas, ka tieši Lielvārdes jostas fragments ieausts Latvijas pilsoņu pasēs. Tikpat unikāls kā josta ir viss greznais Lielvārdes tērps, kas arī šodien tiek darināts meistaru darbnīcās Lielvārdē un tiek svinīgi vilkts godos.

Iet, brist, krist un celties, izzināt, rakt un dalīties - tā ir Zane Grīnvalde - kurzemniece, kuru dzīves līkloči atveduši uz Vidzemes augstieni Madonu. Viņa ir piemērs tam, kā vēstures faktus var padarīt dzīvus, radot interesi pat pašos mazākajos, kā spēku smelt dodoties ekstrēmu sajūtu pārgājienos. Zanes ikdiena darbā muzejā un prieka meklējumi mežā raidījumā "Latvijas stāsti".

Florbola komanda "Talsi".

Krevicu ģimene un viņu īpašais bērniņš.

Viļānu tirgus - viens no senākajiem un noteikti lielākais Latvijā.

latvian

Televeikala skatlogs.

Atkārtojums. Brīvdienu ceļvedis, kas palīdzēs sakārtot nedēļas nogales plānus tā, lai pagūtu uz nozīmīgākajām tikšanās vietām Valmieras novadā. Raidījumu vada Nikija Krivāne.

Indijas 4.sērijā dodamies prom no Agras, pa ceļam apskatām lielu putnu savvaļas parku, vienu no dziļākajām akām Indijā, bet vakarā jau ierodamies Ranthambore nacionālajā parkā, kas ir viens no lielākajiem Ziemeļindijas safari parkiem, kurā dzīvo tīģeri un daudzi citi savvaļas zvēri, bet, protams, Ceļot bez robežām komanda vēlas redzēt tīģerus un, lai būtu pēc iespējas lielāka izdevība tos ieraudzīt, komanda ir pieteikusies gan rīta, gan vakara izbraucienā pa šo safari. Bet kamēr komandas vīrieši atpūšas viesnīcā, tikmēr sievietes sev pasūta zīda kleitas, kuras izgatavo vienas nakts laikā!

"Talaks" ir vārds, kas Vidusāzijā var novest pie šķiršanās. Saskaņā ar islāma kanoniem, tas ir jāizrunā vai jāraksta trīs reizes. Mūsdienu pasaulē vīrieši arvien vairāk praktizē šķiršanos pa tālruni vai nosūtot īsziņu. Kāds liktenis piemeklēja sievietes, kuras saņēma šos trīs lolotus vārdus, uzziniet šajā epizodē.

Biškekas priekšpilsētā cilvēki, lai izdzīvotu, rokas pa galvaspilsētas termoelektrostacijas atkritumiem. Apmēram 200 cilvēku strādā maiņās pelnu izgāztuvē, lai sagrābtu ogles māju apsildīšanai un dažreiz pat pārdotu.

Grandioza 20.gadsimta beigu vēsturisko pārmaiņu laikā veidota dokumentāla filma piecās daļās. Tā parāda Padomju Savienību pirms tās sairšanas laikā no 1987. - 1989.gadam. Filmā redzam pirmās neatkarības demonstrācijas Latvijā, nemierus Uzbekistānā, zemestrīcē izdzīvojušos Armēnijā, streikojošos strādniekus Jeroslavļā, bijušo iedzīvotāju atgriešanos Černobiļā, Gorbačova konfliktu ar Jeļcinu. Šī filma dod unikālu iespēju vērot un vērtēt notikumus nevis no ārzemju tūrista vai žurnālista acīm, bet no "iekšpuses".

Vecie, labie deviņdesmitie! Ko gan vēl vairāk gribas dzirdēt tiem, kuriem tie bija pusaudžu gadi, jaunības laiks vai brieduma vecums! Un kurš gan vēl izteiktāk spētu ļaut iegremdēties nostalģiskās atmiņās kā leģendārās siržu lauzēju grupas.

Auļukalna muiža atrodas Raunas novada Drustu pagastā. Tā celta 18. gadsimta beigāās un laika gaitā piedzīvojusi dažādas pārvērtības – tajā mitinājušies un viesojušies mākslinieki, te bijusi skola, dzīvokļi, kinozāle… Pirms vairākiem gadiem muižas namu spontāni iegādājies multimākslinieks, grupas Auļi dibinātājs un ilggadējs dalībnieks Mikus Čavarts. Gadu gaitā nolaistā ēka pakāpeniski tiek atjaunota, un nu Mikus ar ģimeni – sievu Initu Šalkovsku un bērniem Ausmu un Miervaldi – tajā dzīvo ne tikai vasarās, bet jau cauru gadu. Inita ir stāstniece un maizes cepšanas tradīciju pētniece. Ar ceļotājas, blogeres un komunikācijas speciālistes Zanes Eniņas atbalstu viņai izdevies īstenot sapni – tikt pašai pie savas maizes krāsns. Nu jau tajā izcepti neskaitāmi kukulīši, un tieši maizes cepšana ir arī šī raidījuma centrālā ass. Runājoties par miltiem, mīklas plaucēšanu un “maizes diktātu”, mēs mīcām mīklu griķu karašām un saldskābmaizei, ļaujam, lai tā uzrūgst, un tad cepam jaunajā krāsnī. Tikmēr maizes krāsns krustmāte – pasaules apceļotāja Zane Eniņa – virtuvē pagatavo sātīgu un sildošu ingvera un rudens ražas zupu ar sieru un sēnēm, kā arī meksikāņu gvakamoles latvisko versiju. Kad viss gatavs, baudām maltīti muižas ēdamzālē un klausāmies stāstos par ēkas bagātīgo vēsturi un tagadējiem laikiem, kad tā kļuvusi par dažādu savdabīgu mākslas un mūzikas pasākumu norises vietu.

Valdemārpils ir viena no četrām Talsu novada pilsētām. Tā gleznojas Sasmakas ezera krastā, un vietējie lepojas ne tikai ar Baltijā resnāko liepu, bet arī vienīgo satiksmes tiltu, kas šķērso ezeru. ĒdienKartes ceļojumā Valdemārpilī mēs baudīsim saulaino rudeni un ungāru ganiņu zupu.

Valmieras salāti, Matīšu mednieciņi, Rūjienas salāti un Rūjienas romšteks, Burtnieku zandarts, Gaujas veltnītis – šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, jo Valmieras novads ir visbagātākais ar ēdieniem, kuriem savulaik doti vietvārdi. Kā šī receptes radušās un vai tās varētu popularizēt arī šodien - tas ieinteresējis rūjienieti, kulināri Gunu Ķiberi un ar viņu kopā raidījumā “ĒdienKarte” dosimies Valmieras novada vietvārdu garšu ceļojumā.

Pelēkam rudenim piestāv košas krāsas, un tās raidījums “ĒdienKarte” meklēs Jūrkalnē. Košums būs gan suitu sievas tērpā, gan sulīgajā valodā. Ir grēks Jūrkalnē nepagaršot ķiļķēnus ar gaļu un neieskatīties Latvijā vienīgajā Vētru muzejā - jo spēks ir ne tikai Jūrkalnes vējā, bet arī vietējo cilvēku idejās.

infomagazine

infotainment, country

Televeikala skatlogs.

Televeikala skatlogs.

infomagazine, country

Televeikala skatlogs.

infomagazine

Ukraiņu meitenes turpina iemīlēt Latviju! Un šoreiz viņu piedzīvojumi turpinās skaistajā Zemgalē. Raidījuma vadītājas piedalījās īstās rallija sacīkstēs ar Latvijas čempioniem. Pabija autentiskā 19.gadsimta veļas mazgātavā, un tagad viņas zina, cik spēcīgas bija sievietes pagātnē. Ukrainietes uzzināja senas tradicionālās maizes receptes un vēlreiz pārliecinājās, ka Latvija ar lielu mīlestību godā savas saknes. Un, kamēr viena no vadītājām apguva jogu zirga mugurā, otra pielaikoja hercogienes tērpus un uzzināja visus sieviešu flirta noslēpumus Rundāles pilī. Un vēl viņas satika zemgalieti, kurš jau astoņus gadus dodas uz fronti, palīdzēt ukraiņiem, un, pateicoties viņam, meitenes varēja nodot vēstuli ukraiņu aizstāvjiem un vēlreiz pateicās Latvijai par palīdzību, atbalstu un neviltoto draudzību. Ceļo kopā ar mums! Mēs parādīsim Latviju tādu, kādu jūs to vēl neesat redzējuši!

Ogres teātrī ģimenes drāma “Garās dienas ceļš uz nakti”. Tas ir viens no izcilākajiem 20. gadsimta amerikāņu dramaturģijas darbiem. Raidījumā “Aizkulisēs” šoreiz ielūkosimies Jūdžina O’Nīla autobiogrāfiskajā lugā. Par ģimeni – četru dažādu cilvēku stāstiem, sāpēm un patiesību.

Šonedēļ turpinām iepazīt eksotiskos dzīvniekus – ķengurus, kamieļus un puatū ēzeļus. Lūkosim arī, kādam jabūt saimniekam, un tuvāk iepazīsim Austrālijas ganu suņus. Bet kaķu pasaulē tiksimies ar skotu nokareno ausu kaķi Mia, kuras saimnieks, Arnis Ozoliņš no grupas Audiokvartāls, kaķa nervus pārbauda ar saksofonu.

Par aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem Latvijas novados.

Kristaps Andersons ir jaunais tēlnieks un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs. Viņš nupat aizvadījis aktīvu mēnesi tēlnieku simpozijā un izbaudījis, ka var radīt, ko sirds vēlas. Kristaps ir eksistenciālisma piekritējs un savā prātā mēdz pārcilāt domas, kā viņam šajā pasaulē pastāvēt.

Mārtiņa Kantera koncertā „Glezna” apvienotas 12 jaunas Raimonda Paula dziesmas ar Guntara Rača, Jāņa Petera un Ojāra Vācieša vārdiem. Koncerta „Glezna” īpašie viesi būs dzejnieks Guntars Račs, kā arī Saulkrastu jauktais koris „Anima”, trio „Oranžās” un grupa Jura Kristona vadībā.

Uzņēmējs un ceļotājs Gundars Bojārs dodas jaunā piedzīvojumā uz Bolīviju. Viņa šīs ekspedīcijas ceļabiedrs ir Kaspars Skrastiņš. Abu dēkaiņu mērķis ir ar kājām sasniegt Andu kalnu grēdas virsotni, jeb 6000 metru augsto, ledājiem klāto Huaina Potosi virsotni. Ekspedīcijas ceļš virzās cauri Bolīvijas džungļiem, kalnu ielejām, škērsojot upes un ceļā satiekot vietējos ļaudis, kas izrāda laipnību abiem dēkaiņiem. Lai gan uzkāpšana Huaina Potosi virsotnē tiek dēvēta par vieglāk sasniedzamo 6000 metru virsotni pasaulē, ceļš līdz tai jau paņēmis vairāku cilvēku dzīvības. Abi latviešu ceļotāji ir pietiekami drosmīgi, lai nebītos nedz ledāju virsotnes nedz pa ceļam manītas pumas pēdas. Sadzīvojot ar karstumu, aukstumu, negulētām naktīm, abi ceļotāji Huaina Potosi virsotni sasniedz 7 dienās.