Viens no iepriekšējās dienas ceturtdaļfināliem nākamās dienas rītā ierakstā. Likme ir ļoti augsta, uzvarētāji varēs cīnīties par medaļām, bet zaudētājiem čempionāts būs beidzies. Parasti vismaz vienā no četriem ceturtdaļfināliem kāds pārsteigums notiek, un tas tikai padara hokeju interesantāku. Dažām valstsvienībām ir iespējams arī kāds papildinājums no NHL, jo vairākām komandām jau būs beigusies otrā kārta Stenlija kausa izcīņā. Ja kāds papildinājums būs, tas būs vērā ņemams, jo pēdējā brīdī komandas iesaista vienīgi lielas zvaigznes. Visi "play-off" spēlējošie NHL pašlaik ir ļoti labā sportiskā formā, tā tomēr ir sezonas kulminācija, kamēr citās līgās turnīri jau kādu laiku ir beigušies.

Deutsche Welle žurnāls

Britu aktrise Džoana Lamlija dodas aizraujošā ceļojumā pa maršrutu, pa kuru senos laikos garšvielas no Āzijas nonāca Eiropā. Kopā ar viņu varam iepazīt daudzas ievērojamas vietas piecās dažādās valstīs, kurām savulaik bijusi izšķirošā loma garšvielu ceļā.

Deutsche Welle žurnāls.

Deutsche Welle žurnāls.

Pēc klavierkoncerta tiek atrasts 12 gadus vecas meitenes līķis. Drīz pēc tam bez vēsts pazūd arī Krista Štrobla, kura tikko uzvarējusi jauno pianistu konkursā. Abām meitenēm bija viens klavieru skolotājs, kurš kļūst par galveno aizdomās turamo. Taču izmeklēšana Mozeru, Štokingeru un Reksi ved dziļi Vīnes pagrabu labirintos.

Katru darba dienu pulksten 19:00 ziņu raidījumā "Šovakar" tiešraidē Latvijas un ārzemju aktuālākās ziņas, speciālās reportāžas no notikumu vietas, dienas svarīgāko tēmu vispusīga analīze. Raidījuma vadītāji – Romualds Vanagas, Jana Rubinčika, Marina Ļebedeva. Sporta ziņu apskatu lasa Vladimirs Ivanovs un Andrejs Dmitrijevs. Laika ziņas – Galina Solodovņika un Anait Isahanova.

"Dziesma, ko varētu noraksturot ar vasaras pilnbrieda smaržu, kad nopļauts siens, smaržo meijas un "visa laba Jāņu zāle", noteikti ir Emiļa Melngaiļa "Jāņu vakars"," saka Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente Aira Birziņa. "Mežaparkā tā ierasti skan, kad saule ir nolaidusies aiz priežu galotnēm, tās stari vēl laužas lielās estrādes virzienā, veidodami sarkana ugunskura atblāzmu, koristu ziedu vainagi iemirdzas, smaržo - tā ir varena sajūta!" "Jāņu vakars" ir Emiļa Melngaiļa 1926. gadā komponēta kora dziesma jauktajam korim. Tā ir viena no atpazīstamākajām ar Jāņu svinēšanu saistītajām dziesmām koru repertuārā. Tā ir krāšņa dziesma, kurā oriģināli iekļautas arī solistu partijas un Jurjānu Andreja pierakstītas līgotnes. Dziesmu svētkos tā ir otrā visvairāk izpildītā dziesma aiz Jāzepa Vītola un Ausekļa "Gaismas pils". "Jāņu vakars" ir diriģenta Jāņa Dūmiņa augstā dziesma, to diriģējuši svētku virsdiriģenti Leonīds Vīgners, Jānis Zirnis, Haralds Mednis, šogad tā uzticēta Agitai Ikauniecei-Rimšēvičai. Pēdējā īsstāstu cikla, kas veltīts Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150-gadei, raidījumā "Dziesmas ceļš" par Melngaiļa "Jāņu vakaru" savas domas izteiks diriģenti Aira Birziņa, Agita Ikauniece-Rimšēviča, Mārtiņš Klišāns, Gints Ceplenieks.

Lūisa Džima Fougla lieta Pensilvānijā 1976. gadā tika izvarota un nogalināta 15 gadus veca meitene. Pēc pieciem gadiem Lūiss Džims Fougls, kurš tikko bija izveidojis ģimeni, tika apsūdzēts šajā noziegumā kādas savādas liecības dēļ. Viņa advokāte Kerena ar praktikanti Dāru cenšas iegūt DNS pierādījumus, kas varētu pierādīt viņa nevainību. Vai viņš pēc 34 gadus ilga ieslodzījuma beidzot tiks atzīts par nevainīgu un atbrīvots? Vai viņš vēl kādreiz tiksies ar savu ģimeni?

Šajā sērijā Morgans apmeklē Maltu. Viņš iepazīstas ar Maltas kultūru, nobauda vietējos ēdienus un apmeklē populāras un ne tik populāras vietas.

Sidnijs negribīgi dodas uz Amandas saderināšanās vakariņām. Svinību laikā pazūd Amandas gredzens, un visas aizdomas krīt uz Sidnija māsas Dženiferas jauno draugu Džoniju. Nākamajā rītā atklājas, ka mīklainos apstākļos bojā gājusi kāda no svētku viešņām. Divi noziegumi vienā vakarā un vienā draugu lokā.

Neparasts, bet patiess stāsts par britu Viktorijas laikmeta ekscentrisko mākslinieku Luisu Veinu, kura rotaļīgie un košie zīmējumi padarīja viņu slavenu un uz visiem laikiem pārvērta kaķu lomu sabiedrībā. Mākslinieka neprātīgā vēlme atklāt elektrības noslēpumus, lai labāk izprastu pasauli un dzīvi, sakņojas patiesi dziļā, sabiedrības nepieņemtā mīlestībā pret sievu Emīliju Ričardsoni.

Kārkliņš uzzina, ka slepkavības dienā mājā, kur atrodas Silšalkas dzīvoklis, iegājis kāds amatnieks ar zīmīgu somu. Līdzīga soma atrasta Azarjana mašīnā. Tā ir pilna ar kramplauža instrumentiem. Silšalkas dzīvoklī atrodas Natas Nolles somiņa ar atslēgām, kas liek domāt, ka sarežģīto slēdzeni durvīs atslēdzis profesionāls kramplauzis.

Veikala skatlogā nogrand sprādziens, jau otrais īsā laika posmā. Abos gadījumos bumbas ievietotas "Gurmann" firmas rotaļu lācīšos. Aizdomās tiek turēti vairāki cilvēki, kuri saistīti ar firmas direktori Diānu un kuriem ir motīvs viņai atriebties.

Pie skatītājiem atgriežas visā pasaulē iemīļotais četrkājainais pēddzinis Reksis (kura dižciltīgais vārds, starp citu, ir Redžinalds fon Ravenhorsts)! Kopā ar savu labāko divkājaino draugu, izmeklētāju Rihardu Mozeru, viņi ķer ļaundarus un atrisina dažādus noziegumus.

Pie skatītājiem atgriežas visā pasaulē iemīļotais četrkājainais pēddzinis Reksis (kura dižciltīgais vārds, starp citu, ir Redžinalds fon Ravenhorsts)! Kopā ar savu labāko divkājaino draugu, izmeklētāju Rihardu Mozeru, viņi ķer ļaundarus un atrisina dažādus noziegumus.

13 minūšu gari televīzijas stāsti vēsta par notikumiem un Latvijā īpašiem cilvēkiem, aptverot vēsturiskus, zinātnes, izglītības, pilsētas, lauku un daudzus citus tematus.

Gan mūzikas notikumu tiešraides, gan raidījumi un diskusijas par literatūru, kino, vizuālo un tautas mākslu, gan populāro kultūru, kas attīsta latvisko identitāti.

Informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku pareizu kopšanu un audzināšanu, speciālistu padomiem un ieteikumiem, kā arī dzīvnieku aizsardzības jautājumiem un daudzām citām aktuālām tēmām.

"Mūsu uzņemtais virziens izsakāms neformālā sauklī "sports sabiedrībai!". Šis virziens tika uzsākts jau iepriekš ar "Tautas sporta" sižetu sērijām un sporta laukumu kampaņām. Turpmāk LTV Tautas sporta sižeti būs tradicionāla "Sporta studijas" sastāvdaļa. "Sporta Studiju" vadīs rūdītie sporta žurnālisti Dāvids Ernštreits un Reinis Ošenieks, kā arī jaunās sporta žurnālistikas zvaigznes Andris Auziņš, Matīss Timofejevs un Raimonds Gekišs. "Sporta studijas" aktualitātēm sekojiet https://www.facebook.com/LTVSportaStudija

Raidījuma "4. studija" misija ir aktualizēt un palīdzēt risināt sabiedrībai aktuālus ikdienas jautājumus visās dzīves sfērās, kas ietekmē katra indivīda un sabiedrības dzīves kvalitāti. Raidījuma misija formulēta sauklī "Neērti jautājumi ērtākai ikdienai". Raidījums aktualizē un palīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot ar ģimeni, mācību un darba vidi, publisko telpu un beidzot ar dažādu privāto, pašvaldību un valsts iestāžu darbību un to sniegtajiem pakalpojumiem.

News, 1 Episode

Režisors Kristaps Linde un operators Eduards Kraucs 1934. gadā uzņēma vienu no pirmajām latviešu dokumentālajām skaņu filmām "Gauja", dokumentējot Latviju no Gaujas iztekas Alauksta ezera apkaimē līdz upes ietekai Rīgas jūras līcī. Filmas autori toreiz iemūžināja ne tikai dabu Gaujas krastos, bet arī vēsturiskas personības - Kārli Skalbi Vecpiebalgā un Jāzepu Vītolu vasaras mājās Gaujienā, sava laika kultūras un saimnieciskās parādības - Gaujas plostniekus, Siguldas "zaļumniekus", Līgatnes papīrfabriku un Brīvības cīņu parādi Cēsīs. 2013. gadā, pēc 80 gadiem, tiek veidota jauna filma, un tās veidotāji atkārto ceļojumu pa upi. Kāda ir mūsdienu Latvijas realitāte? Kas mainījies, kas palicis nemainīgs?

Turpinām tradīcijas! Latvijas Televīzija kopā ar desmit mīlošām mūziķu un aktieru ģimenēm 4. maijā svinēs dārza svētkus! Busuļi, Lūriņi-Eglieni, Kaukuļi, Ozoli, Zemīši, Egliji-Grāveļi, Auzāni, Pūces, Kārkli-Kalniņi un Īles – desmit ģimenes svētku koncertā sagatavojušas jums īpašas dziesmas, kuras ar savu sirsnību tik labi iederēsies 4. maija svētku vakarā! 2021. gada Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienā nebija iespējas sanākt visiem kopā un klātienē priecāties par savu valsti un tās cilvēkiem. Bet svētkus sirdī neviens nav atcēlis, tāpēc kopā ar Māru Sleju un Reini Ošenieku izmantosim uzaicinājumu un dosimies pie šīm desmit ģimenēm ciemos. Meklēsim dzimtas relikvijas, uzzināsim svētku tradīcijas un, kā jau pavasarī un dārza svētkos pienākas, iestādīsim arī kādu koku. Ar dziesmām, cienastiem, stāstiem un stādiem tiekamies dārza svētku koncertā #ģimeneslokā!

Koncertā piedalīsies Latvijas Šlāgeraptaujas 1. vietu ieguvēji no Latgales – duets "Normunds un Inga", grupas "Baltie lāči", "Galaktika", "Ginc un es", kā arī muzikālā apvienība "Jubilāri" un Dainis Skutelis.

Visam ir vajadzīgs fons, bet, lai "Es" izskatītos iespaidīgi, ir vajadzīgs iespaidīgs fons. Ventas rumba der - izmērīts taču, ka platākais ūdenskritums Eiropā! Bet ko Es vēl varu darīt ar Rumbu?

Ir vietas, par kurām mēs neko negribam zināt. Mēs labprāt izliekamies, ka šādu vietu vienkārši nav. Piemēram, izgāztuve. Taču šajā šķietami nepievilcīgajā atkritumu tuksnesī mājo neskaitāmas dzīvas radības - kukaiņi, rāpuļi, putni un zīdītāji. Viņiem izgāztuve ir elitāra dzīvesvieta, kas saviem iemītniekiem piedāvā barību un siltumu visu gadu Latvijā labākais dabas norišu filmētājs Māris Maskalāns šajā filmā jau atkal pārsteidz ar savu asredzību un pacietību, kas ļauj stundām sēdēt pie putna ligzdas vai žurkas alas, lai galu galā notvertu izcilus kadrus. Savukārt Laila Pakalniņa šo dzīvnieku pasaules horeogrāfiju pārvērš intuitīvi smalkā bezvārdu metaforā, kurai mūziku speciāli rakstījis japāņu komponists Šigeru Umebajaši, vairāku Vona Karvaja filmu mūzikas autors. 2005. gadā filma "Leiputrija" nominēta Eiropas Kino akadēmijas balvai par gada labāko dokumentālo filmu.

Tautasdziesmu teicējas savās dziesmās glabā tautas dzīvo atmiņu un to būtisko, ko nodod jaunajām paaudzēm. Tāda ir arī Helmī Staltes mūža misija, viņas dzimtā turpinātā un līvu un latviešu tautu dziesmās paustā pasaules kārtība - par māti, par savas zemes sargāšanu, par garīgo pasauli, kas cilvēkam nāk talkā grūtos brīžos, ne tikai svētkos. Latvijas Atmodas laika balss nav iedomājama bez Helmī Staltes, Daiņa Stalta un "Skandinieku" balsīm, kas ar dziesmu vēra vārtus atkal brīvai Latvijai Filmā ir tikšanās ar folkloristi, līvu kultūras tradīciju sargātāju un folkloras kopas "Skandinieki" dibinātāju Helmī Stalti. Folkloriste un kultūras personība ir dzimusi Āgenskalnā, kolcenieku Oskara un Marijas Staltu ģimenē. Kolkā ir viņas dzimtas saknes Dokumentālā filma stāsta par 2019. gada vasaras ekspedīciju. Radošā grupa - fotogrāfs Jānis Deinats, operators Viesturs Graždanovičs, režisore Dace Micāne-Zālīte dodas ekspedīcijā pie folkloristes un līvu tradīciju sargātājas Helmī Staltes Košragā. Sarunā ar Helmī Stalti ir arī vēsturisks atskats par Atmodas karognesēju, folkloras kustības un Latvijas neatkarības patriotu Daini Staltu. Dzirdam, kā tika dibināti "Skandinieki" un aizsākta folkloras kustība Latvijā. Kopā ar igauņu un lietuviešu folkloristiem dzima ideja dibināt Starptautisko folkloras festivālu "Baltica", kas bija nozīmīgs Atmodas laika garīgs spēks. Skan līvu dziesmas un Helmī stāstīta teika par Jūras māti un zvejnieku Didriķi Filmā ietverts arhīva materiāls no LTV ieraksta "Latviešu kāzas", Kurzemes epizode, kā arī Staltu ģimenes dziesmas un Teņa Graša mākslas darbi. Tā filmēta Košragā.

Idejas un scenārija autors: Harijs Beķeris Filmas struktūru veido Baltinavas amatieru teātra trupas "Palādas" dalībnieku portretējumi, mēģinājumi un izrāžu aizkulišu dzīve. Kāda ir dzīve Latgalē, Latvijas pierobežā? Filmas režisors rāda to dzīvesprieku, kas motivē dažādos teātra darboņus strādāt, kopt zemi, saimniecību un vēlos vakaros nākt kopā spēlēt teātri. Būt arī tik stipriem, ka var brīvi atļauties par sevi smieties. Filmas galvenā varone ir skolotāja, lugu autore un teātra režisore Anita Ločmele ar pseidonīmu Danskovīte. Viņas vīzija un enerģija apvieno aktierus kopīgam mērķim - jautrām izrādēm. Filmā atbalsojas Latgales patriotisms, latgaļu valoda, Latgalē atpazīstamu situāciju apspēle un latgaļu mūzika. Šie ļaudis dzīvo no sirds - pamatīgi uz savas zemes, īsti un smieklīgi - uz skatuves. Viņi dzied savas dziesmas ar savu temperamentu un izteiktu raksturu. Viņi dzied, satiekoties mēģinājumos, braucot autobusā uz izrādēm un no izrādēm. Dzied izrāžu laikā. Un tā ir vēl viena Latvija. Citādāka. "Palādu spīts" ir režisora Olafa Okonova pēdējā filma, kuru pēc viņa nāves pabeidza viņa dēls Aleksandrs Okonovs, sekojot režisora iecerei.

Dokumentālā filma par simtgadnieci - aktrisi Elvīru Baldiņu - ir kā pētījums par cilvēka mūžu, par dzīves jēgu un vērtībām, par dzimtās vietas, Madonas un Cesvaines puses, nozīmi viņas izaugsmes procesā. Ar Madonas novada tradīcijām, ar bērnībā iemīlētām tautasdziesmām, kuras ir caurvijušas visu Elvīras Baldiņas dzīvi.

Režisors Aivars Freimanis izaudzis no poētiskā dokumentālā kino, nojaucis robežas starp kino kā spēli un kino kā vēstures faktu lenti. Filma "Dzīvīte", kas stāsta par dainu tēva Krišjāņa Barona dzīves nogali, vienlaikus atklāj latviešu tautas likteņgaitu. Aivaram Freimanim 2021. gadā būtu palikuši 85 gadi. Filmas operators inscenētājs Valdis Eglītis savā dzimšanas dienā kā dāvanu pirms pāris gadiem saņēmis filmas "Dzīvīte" digitālo failu un pats apguvis restaurāciju, lai filmai atgrieztu krāsu un noskaņu nianses, kas to padarīja par unikālu latviešu kino notikumu pirms 30 gadiem Par ideālo modeli filmai režisors ņēmis filozofisko un daudzdimensiālo tautasdziesmas interpretāciju. To, ko tautasdziesmā izdodas pateikt četrrindē, Freimanis ietilpina divās sērijās, kaut gan scenārijs ticis uzrakstīts sešām sērijām... Filmas vizuālais risinājums ir pārsteidzošs, savienojot dažādus filmēšanas stilus. Vai tas ir latviešu kino "kičs"? Te līdzās ir banālais un cēlais, poētiskais un dokumentālais, krāsainais un melnbaltais, ilustratīvi precīzais un stilizētais, pagātnes notikumu un tagadnes refleksijas - viss vienā mākslas darbā! Neparastajā un Atmodu inspirējošajā filmā "Dzīvīte" (1989) jūtama "brīva improvizācija inscenēti dokumentālā freimaniskā stilā", tā savu filmu pirmizrādes laikā raksturoja pats režisors Aivars Freimanis Filmas arheoloģija atklāja virkni pārsteigumu. Kā filmai radīja kombinētos kadrus, kuru laikā līgava paspēja trīs reizes pārģērbties? Kāpēc Valdemārs Zandbergs izkonkurēja uz šo Barona lomu lielisko Gunāru Cilinski? Kādas tagadnes zīmes paslēptas filmā? Cik liela loma filmā ir animācijai? Kā filmā uzfilmēja erotiskos skatus? Kādu lomu Freimanis filmā iedalīja savam mazdēlam? Redzēsim arī leģendārus kadrus no kino kritiķa Mihaila Savisko kino raidījuma "Kino un mēs" (1988), kur pirmo reizi bija atļauts ieiet filmas veidošanas aizkulisēs.

Filma veltīta dainu tēva Krišjāņa Barona piemiņai, viņa mūža darbam. Dainas - latviešu tautas dzīves enciklopēdija, gadsimtos krātās gudrības poētisks atspulgs - veido mūsu kultūras pamatus. Darbs pie dainām prasīja lielu pašaizliedzību un milzīgu erudīciju, ko Krišjānis Barons bija ieguvis, ilgus gadus izglītodamies un strādādams Krievijā - Pēterburgā, Maskavā un Voroņežas guberņā muižnieka Stankēviča ģimenē. Dainu tēva mūža gājums, kas filmā cieši savijas ar tautasdziesmās tverto cilvēka dzīves ritējumu, pauž mūsu tautas nacionālās pašapziņas atmodu, kultūras izaugsmi un tās mijietekmi ar citu tautu kultūrām.

Filma veltīta Dainu tēva Krišjāņa Barona piemiņai, viņa mūža darbam. Dainas – latviešu tautas dzīves enciklopēdija, gadsimtos krātās gudrības poētisks atspulgs – veido mūsu kultūras pamatus. Darbs pie dainām prasīja lielu pašaizliedzību un milzīgu erudīciju, ko Krišjānis Barons bija ieguvis, ilgus gadus izglītodamies un strādādams Krievijā – Pēterburgā, Maskavā un Voroņežas guberņā muižnieka Stankēviča ģimenē. Dainu tēva mūža gājums, kas filmā cieši savijas ar tautas dziesmās tverto cilvēka dzīves ritējumu, pauž mūsu tautas nacionālās pašapziņas atmodu, kultūras izaugsmi un tās mijietekmi ar citu tautu kultūrām.

Filma stāsta par Frīdriha Vesmaņa dzīvi, studijām un darbību, kas cieši saistīta ar Jelgavu - 1920. gadā valstsvīrs ieņēma Jelgavas pilsētas galvas amatu. Dokumentālajā kinodarbā atainotas Saeimas pirmā priekšsēdētāja dzīves gaitas un devums Latvijas valsts tapšanā un veidošanā.

Dokumentālā filma "Dziesmuvara" izseko Dziesmu svētku tradīcijai no tās pašiem pirmsākumiem līdz Trešās atmodas sākumam. Simboliskā veidā par tās galveno stāstnieku un notikumu vērotāju izraudzīts karavīrs, lidotājs, mūziķis un korists Jānis Osvalds Muižnieks. Filmā daudz izmantoti citāti no viņa grāmatas "Putnu ceļš", kā arī vēsturiskas fotogrāfijas un kino arhīvi. Filmā pārskatīta visa gandrīz 150 gadus ilgā Dziesmu svētku vēsture, taču tā nav veidota kā hronoloģisks atskats, jo tāds jau atrodams daudzās grāmatās un pētījumos. Filma drīzāk ir stāsts par mūsu tautas likteni dažādos vēstures pagrieziena punktos un dziesmu kā pārlaicīgu mūsu spēka avotu, kas vienmēr bijis mums blakus Aktiera Andra Keiša balsī filmu caurvij Jāņa Osvalda Muižnieka stāstījums, kas līdzinās lidojumam virs Latvijas, atklājot tās panorāmu dažādos laika griežos. Muižnieka personība šim nolūkam ir ļoti piemērota, jo viņš bija aeronautikas profesors, kara lidotājs, arī dzejnieks, mūziķis un aktīvs korists. Filmas veidotāji lielu iedvesmu smēlušies no viņa poētiskās memuāru grāmatas "Putnu ceļš". Bet līdzās tam ļoti daudz strādāts, meklējot ar Dziesmu svētkiem saistītas vēsturiskas fotogrāfijas, kino hronikas, izvaicājot muzikologus un citus tradīcijas pārzinātājus. Īpašs atradums bijusi filma par 1948. gada Dziesmu svētkiem, kas tam laikam netipiski radīta krāsaina un ir īsts padomju propagandas paraugdemonstrējums.

Fascinējošs stāsts par divām personībām - dvīņu brāļiem, diriģentiem Gido un Imantu Kokariem. Filmā skatāmi filmas varoņu tuvplāni, kas izceļ viņu raksturus, kaislības, ambīcijas, talantu un humora izjūtu. Filmā izmantotas spēcīgas vizuālās metaforas, kas pastiprina filmas galveno ideju - ar fanātisku mūzikas mīlestību un pašaizliedzīgu darbu no nabadzīgās bērnības grūtībām brāļi Kokari spēja pacelties pasaules mūzikas virsotnē. Neiespējamais ir iespējams!

Brāļi Kokari, Imants un Gido, ir vienas no Latvijas kormūzikas vēstures spilgtākajām personībām. Vairāk nekā piecdesmit gadus Kokaru galvenais darbības fokuss ir bijis kormūzikas attīstība un neatsverama kordziedātāju un kordiriģentu izaudzināšana. Pasaules kontekstā kormūzikas nozarē brāļi ir kā kvalitātes zīme Latvijas tautas dziedāšanas spēkam. Ar svētku dziesmu vakaru "Brālibrāli" tiek atklāta un ieskandināta atjaunotā Lielā estrāde Mežaparkā. Svētku vakarā piedalās Rīgas kamerkoris "Ave Sol" un Latvijas diriģentu koris apmēram 400 dziedātāju sastāvā virsdiriģentu vadībā; tie izdzied brāļiem Kokariem tuvas kompozīcijas. Skan gan Jāzepa Vītola un Ausekļa "Gaismas pils", bez kuras nav iedomājami nevieni Dziesmu svētki un kura ievada stāstu par brāļu jauneklīgumu, gan Imanta Kalniņa "Lūgšana" ar Knuta Skujenieka vārdiem, kas iekļauta stāstā par briedumu, gan Artura Maskata un Aleksandra Čaka "Rīgai" noslēdzošajā koncerta daļā par brāļu neatņemamo un dodamo. Koncertā savos skaņdarbos piedalās arī komponisti: Arturs Maskats, Zigmars Liepiņš, Raimonds Tiguls. Koncerta radošajā grupā ir tās vadītājs diriģents Romāns Vanags, kā arī Mārtiņš Klišāns un Ints Teterovskis. Koncerta pavadošā instrumentālistu grupa Kristapa Krievkalna vadībā.

Filma "Zigfrīds Anna Meierovics" tapusi Valsts Kultūrkapitāla fonda Simtgades programmas ietvaros. Filmas režisors Tālivaldis Margēvičs (scenārija autors filmām "Sieviete, kura gaida", "Šķērsiela") pie ieceres par Zigfrīda Annas Meierovica kinoportretu strādājis vairāk nekā 20 gadu. Rezultātā tapusī filma, vēstot par dižā politiķa darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt un nosargāt Latvijas valsti. Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu. Filmas inscenējumos galvenās lomas atveido aktieri Andris Gindra (Zigfrīds Anna Meierovics), Agnese Cīrule (Kristīne Bakmane), kā arī Ģirts Liuziniks (pulkvedis Pēteris Radziņš), Toms Veličko (Ādolfs Klīve), Leonarda Ķestere un citi. Filmas radošo komandu veido operators Aleksandrs Grebņevs, montāžas režisori Gunta Ikere un Oļegs Aleksejevs, komponists Mārtiņš Brauns, māksliniece Renāte Bāliņa un citi. Filma tapusi studijā "Deep Sea Studios LV". Filma top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latvijai-100" atbalstu. To atbalstījusi arī studentu korporācija "Talavija", Latviešu Fonds, viesnīca "Radi un draugi", Amerikas Latviešu Apvienības kultūras fonds un individuālie ziedotāji kopfinansēšanas vietnē "Projektu banka".

Režisors un scenārija autors: Gunārs Cilinskis Ezera krastā līdzās dzīvo divas dzimtas - Dievlodziņi un Vilkači, starp kurām pastāv sens naids. Īpaši naidīgi ir Dievlodziņi - viņus pašus un viņu lopus vajā slimības, nelaimes, neizdošanās. Vilkačiem veicas labāk, un 19. gadsimta beigās tas ir iemesls uzskatīt, ka šī māja panāk savu labklājību ar pesteļošanu un burvestībām. Taču patiesība ir tāda, ka šīs mājas ļaudis dzīvo ciešā saskaņā ar dabu un latviešu tautas senajām tradīcijām.