Raidījumā "1:1" [viens pret vienu] satiekas sabiedrībā zināma personība un žurnālists. Raidījums skaidro, analizē un ļauj izprast sabiedrībai nozīmīgas norises visdažādākajās dzīves jomās Latvijā un pasaulē, izprast personības nozīmīgumu, atbildību šo procesu virzībā. Viesi izvēlēti, ņemot vērā tā brīža aktualitātes vai arī konkrētās personas iespējamo ietekmi uz notikumiem nākotnē, – valsts pirmās amatpersonas, biznesa, kultūras un nevalstiskā sektora pārstāvji. Raidījumu vada žurnālists Gundars Rēders.

"Mūsu uzņemtais virziens izsakāms neformālā sauklī "sports sabiedrībai!". Šis virziens tika uzsākts jau iepriekš ar "Tautas sporta" sižetu sērijām un sporta laukumu kampaņām. Turpmāk LTV Tautas sporta sižeti būs tradicionāla "Sporta studijas" sastāvdaļa. "Sporta Studiju" vadīs rūdītie sporta žurnālisti Dāvids Ernštreits un Reinis Ošenieks, kā arī jaunās sporta žurnālistikas zvaigznes Andris Auziņš, Matīss Timofejevs un Raimonds Gekišs. "Sporta studijas" aktualitātēm sekojiet https://www.facebook.com/LTVSportaStudija

Kļūsti par TV spēles V.I.P. — Veiksme. Intuīcija. Prāts. — satura veidotāju, iesniedzot savu jautājumu. Vēlamies vairāk iesaistīt skatītājus, vairot interesi par erudīciju, lai skatītāji paši kļūtu par aizraujošu, interesantu jautājumu veidotājiem. Kas jādara? Aizpildi jautājumu anketu V.I.P. sadaļā un iegūsti vērtīgas grāmatas vai naudas balvu!

Raidījums par norisēm dabā un apkārtējā vidē. "Vides fakti" sniedz informāciju par sezonālām norisēm dabā un dzīvnieku pasaulē, par vides aktualitātēm, par videi draudzīgu dzīvesveidu, par aktuālām cilvēka un vides attiecībām ārpus Latvijas robežām. Raidījumā "Vides fakti" ir skatāmi arī piedzīvojumu sižeti par aktīvā tūrisma iespējām Latvijā, kā arī īsfilmas par neparastiem ceļojumiem pasaulē.

Medisone Kārtere pārvācas uz gleznaino Hudzonas ieleju un uzsāk aprūpētājas darbu pie Olivijas Grentas. Ierodoties viņa sastop ne tikai stūrgalvīgo veco dāmu, bet arī viņas znotu Džonu un mazmeitu Kloē. Visi trīs dzīvo kopā kopš Džona sievas Sāras traģiskās nāves, un šķiet, ka viņu mājās "miers" ir svešvārds. Medisonei drīz izdodas iegūt darba devējas uzticību un pamodināt interesi Džonā. Taču Olivijas ārsts un tuvs draugs Herolds Meiens neuzticas jaunajai aprūpētājai, un arī viņa palīdze Emma Saimona nav apmierināta ar jaunas sievietes ienākšanu pievilcīgā atraitņa dzīvē. Olivijas veselības stāvoklis pēkšņi pasliktinās, un Medisone ar draudzenes ārstes palīdzību cīnās par viņas dzīvību. Tikmēr Emma sāk pētīt Medisones pagātni un atklāj noslēpumu, par kuru aprūpētājai var nākties dārgi samaksāt. Kā tas ietekmēs viņas attiecības ar Džonu, kurš pirmoreiz pēc sievas nāves ir atvēris savu sirdi?

No pirmdienas līdz ceturtdienai 20:35 LTV1 demonstrē diskusiju raidījumu "Šodienas jautājums", kurā tiek analizēts un skaidrots kāds no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem. Koncentrēti, neieslīgstot liekvārdībā, raidījuma dalībnieki runā tiešām par būtiskāko! Operatīvi reaģējot uz aktuālajiem dienas notikumiem, studijā tiešraidē tiekas dažādu jomu eksperti un politiķi.

"Kultūrdevas" viesis būs izcilais pianists Reinis Zariņš. Spožs solists un lielisks kopā ar simfonisko orķestri. Novators mūzikas interpretācijā. Latvietis ar pasaules pilsoņa vērienu, šopavasar kopā ar Latvijas simfonisko orķestri spēlējis poļu klasiķa Vitolda Lutoslavska klavierkoncertu, gatavojas Mocarta mūzikas izpildījumam Viļņā, kam sekos Ērika Ešenvalda jaundarba pasaules pirmizrāde Cēsu koncertzālē kopā ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija". Raidījuma otrajā daļā viesosies Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokoperas jauniestudējuma "Sfinksa" režisore Rēzija Kalniņa un galvenās lomas atveidotājs Maksims Busels. Viņi ir radījuši šī pavasara hītu un ar savu izrādi jau apbraukājuši pusi Latvijas.

News, 1 Episode

Raidījuma "4. studija" misija ir aktualizēt un palīdzēt risināt sabiedrībai aktuālus ikdienas jautājumus visās dzīves sfērās, kas ietekmē katra indivīda un sabiedrības dzīves kvalitāti. Raidījuma misija formulēta sauklī "Neērti jautājumi ērtākai ikdienai". Raidījums aktualizē un palīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot ar ģimeni, mācību un darba vidi, publisko telpu un beidzot ar dažādu privāto, pašvaldību un valsts iestāžu darbību un to sniegtajiem pakalpojumiem.

"Rīta Panorāma" - ēterā no pl. 6.30 – 8.30, iepazīstinot ar jaunāko informāciju par Latvijas un pasaules notikumiem un to attīstību, kā arī izvērtējot aizvadītās diennakts aktualitāšu nozīmību. "Rīta Panorāma" piedāvā arī jaunākās sporta aktualitātes, laika prognozi un sarunas ar studijas viesiem.

Anete un Samanta nervozē, gaidot paternitātes testa rezultātus. Ralfs ir nopietni apvainojies uz Aneti. Veronika ir norūpējusies par Samantu un mēģina atrast ar viņu kopīgu valodu. Irīna dodas uz otro randiņu ar Mareku, un viņai ir sajūta, ka sastapusi savu sapņu vīrieti. Niks pārbīstas, ka ir saslimis ar bīstamu un lipīgu kaķu slimību. Anete un Samanta saņem paternitātes testa rezultātus un uzzina šokējošu informāciju par viņu ģimenes radurakstiem.

Zurabs cer, ka Bella kļūs par daudzbērnu māti. Anete pārdzīvo par DNS testa rezultātiem, bet Samanta ir apņēmības pilna noskaidrot visu līdz galam. Astrīdai ienāk prātā doma pasūtīt Ralfam fotogrāfijas jaunai ēdienkartei. Ralfam rodas aizdomas, ka viņa fotostudiju apzadzis Dāvids. Anete un Samanta cenšas slepus dabūt Zuraba DNS paraugu. Zurabam un Pēterim dzimst jauna biznesa ideja, bet par viņu nelegālajām darbībām ieinteresējas policija.

Kad Krusa uzzina, ka Alonso ir bankrotējis, viņa nolemj pārņemt "Solījuma" vadību. Barons nevilcinās ar piedāvājumiem palīdzēt. Katalīna šoreiz ir vienisprātis ar pamāti - pēdējais, kas Alonso vajadzīgs, ir aizņēmums no sievastēva. Hana ir pārliecināta, ka Simonu var glābt kādas jaunas zāles, taču tās ir grūti dabūt. Tomēr Hana nepadodas - viņai rodas kāda ideja. Teresa vēlas, lai Mauro pret viņu izturas kā pret mīļoto, taču Mauro ir atturīgs. Leonora izturas briesmīgi pret Mauro, taču vēl briesmīgāk - pret Teresu.

Nevienu nebrīdinot, Karla klīnikā ierodas Nadiras Abasas meita Sofija. Meitene nav apmierināta ar prakses vietu Berlīnē, tāpēc sarunā tikšanos ar Pūlas kundzi, lai mainītu savus plānus. Betija aizvien dusmojas uz Riki par viņas rīcību, Rike jūtas dziļi nelaimīga un apsola Betijai, ka izrunāsies ar Oliveru. Liza Finke neveiksmīgi nokrīt no skrituļdēļa un ar īslaicīgu amnēziju tiek nogādāta slimnīcā. Meiteni pavada viņas draugs Tims, kurš sāk izturēties dīvaini, kad pamazām atgriežas Lizas atmiņa. Vēlāk arī Timam jāsniedz ārstu palīdzība; atklājas, ka Tima un Lizas iepazīšanās nav bijusi nejauša. Animators Ronaldo Cunders priekšnesuma laikā cieš negadījumā un salauž abas rokas, Olivers nogādā vīrieti Karla klīnikā, kur Cunders turpina uzjautrināt visu nodaļas personālu.

Kopš bērnības mācīts, ka no purva jābaidās: akači, čūskas un rāvains ūdens. Arī literatūrā purvs attēlots baisi - Sprīdīša maldugunis un Blaumaņa "Purva bridējs", tautasdziesmās purvā visbiežāk raud. Vai pietiekami novērtējam purvu? Kas tajā slēpjas? Trīs draugi regulāri ved cilvēkus purvā, lai ielūkotos pagātnē.

"Kultūrdevas" viesis būs izcilais pianists Reinis Zariņš. Spožs solists un lielisks kopā ar simfonisko orķestri. Novators mūzikas interpretācijā. Latvietis ar pasaules pilsoņa vērienu, šopavasar kopā ar Latvijas simfonisko orķestri spēlējis poļu klasiķa Vitolda Lutoslavska klavierkoncertu, gatavojas Mocarta mūzikas izpildījumam Viļņā, kam sekos Ērika Ešenvalda jaundarba pasaules pirmizrāde Cēsu koncertzālē kopā ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija". Raidījuma otrajā daļā viesosies Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokoperas jauniestudējuma "Sfinksa" režisore Rēzija Kalniņa un galvenās lomas atveidotājs Maksims Busels. Viņi ir radījuši šī pavasara hītu un ar savu izrādi jau apbraukājuši pusi Latvijas.

Kļūsti par TV spēles V.I.P. — Veiksme. Intuīcija. Prāts. — satura veidotāju, iesniedzot savu jautājumu. Vēlamies vairāk iesaistīt skatītājus, vairot interesi par erudīciju, lai skatītāji paši kļūtu par aizraujošu, interesantu jautājumu veidotājiem. Kas jādara? Aizpildi jautājumu anketu V.I.P. sadaļā un iegūsti vērtīgas grāmatas vai naudas balvu!

Filmas "Dzejnieks un Auķis" videostāsta iedvesma iesākās ļoti personīgā stāstā ar aktrisi Ausmu Kantāni-Ziedoni – viņa atklāja, ka glabā Imanta un arī savas vēstules no laika, kad viņi tikko iepazinās (pirmā Imanta Ziedoņa vēstule datēta ar 1966. gada 12. septembri, Ausmas Kantānes pirmā vēstule – ar 1966. gada 17. maiju). Un Dzejnieka Auķis (Ausma Kantāne) tik skaisti un poētiski stāstīja par iepazīšanās jaunības dullumu, ka bija vērts to dokumentēt arī videolentē. Vēlāk arī viņa pati ar prieku vēlējās vēstuļu stāstu turpināt, atklājot kādu citu, nepētītu Imanta Ziedoņa (03.05.1933.–27.02.2013.) dvēseles stūrīti, bet aktrisi pārsteidza kāds stiprāks spēks (Ausma Kantāne-Ziedone 10.11.1941.–29.05.2022.). Dzīvesgudrā Ausma bija paspējusi vēstules pārlasīt, izvētīt, pārdomāt un atstāt Rakstniecības un mūzikas muzejam. Dokumentālā filma "Dzejnieks un Auķis" kā trauslā, jutekliskā, filozofiskā dzejā uzburs Dzejnieka un Auķa (tā aktrisi Ausmu Kantāni sauca Imants) jaunības laiku, kad poētiskie vārdi vēstulē un pastkartē bija dzīves lādiņš otram cilvēkam. Laika sprīdis vēstulēs ir tikai desmit gadi no 1966. gada, kad telefons vēl bija retums un, esot tālienē, vēstulīte bija vēstījums mājiniekiem. Un Dzejnieks, vēl esot ceļā ar rakstnieku delegāciju uz Poliju, no Brestas rakstīja: "Ausīti, Auķīti, saulespuķe, es būšu atpakaļ tikai 26. septembrī…", un Ausmai būs jātiek galā ar kāzu organizēšanu. Dzejnieks asprātīgi turpina: "...Nopērc man laulības šlipsi un iestērķelētu krūtažu, mašīnai bagāžas jumtiņu un gumijas ūdenslienamo apģērbu. Bet pietiks." Un "...Ja Tu man varētu darīt zināmu, ka Tu mani mazliet, mazlietiņ… Man tas pašlaik ļoti vajadzīgs. Smagi. Parādies man sapņos, ja? /Imcis Vroclavā, 13. septembrī/". Ausma Kantāne savas vēstules saglabājusi mazāk, jo tolaik aktieri ļoti reti ceļoja vai bija iesaistīti kādās kultūras darbinieku delegācijās. Un vēstulei svešumā jau nebija adreses… Ausma Imantam raksta brīžos, kad Dzejnieks ir sanatorijā, atgūst veselību: "...es pirmo reizi tik agri esmu pavasarī prom no mīļās, pelēkās Rīgas! Vai Tu zini, kas ir pats spocīgākais, man ir tāda sajūta, ka arī Tu neesi neko tādu: zaļu, tīru redzējis, man gribētos Tevi aiz rokas ņemt un kā tādu mazu brālīti vadāt… uz kādu mazu meža būdiņu, kur mēs ar Tevi paliktu uz mūžu… Puķuzirnis." Vēstulēs saistoši ir ieraudzīt laikmetu – Dzejnieks raksta par kultūras cilvēkiem, ar kuriem dodas tālajos ceļojumos, savus vērojumus par vietām, kur tā laika parastais cilvēks varēja aizbraukt reti – kaut vai uz Bulgāriju un Poliju, arī uz Sahalīnu. Un katrā vēstulē ir personīgas un atklātas izjūtas – kā viņu moka greizsirdība, ka viņa skaistais Puķuzirnis Auķis visiem tik ļoti patīk: "Šonakt es līdīšu kā kurmis pa zemes apakšu un jutīšu zemes smagumu. Neviens vēl nav ielīdis akmenī. (..) Ausīti, es Tevi kaut kā ārprātīgi mīlu. Man laikam visā jūtu gammā (Auķi!) ir lemts visasāk izjust (Auķīti!) sāpes un dusmas." Amizanti ir dzejnieka vērojumi par satiktajiem cilvēkiem svešumā, arī par ballītēm, kafejnīcām, meitenēm. Vēstulēs, gluži kā Imanta Ziedoņa dzejā, ir viņu abu ilgas pēc stipras, ar bērniem piepildītas ģimenes, saprašanās, personību veidošanās, arī lielu talantu pretmeti un pārdomas, cik tuvi viņi ir viens otram arī tad, kad sasniegtas radošās virsotnes. "Tu varens, liels savā talantā, tik liels, ka man nāk smiekli, ka es biju iedomājusies Tevi mīlēt – kā mazu, pliku zaru slotu – ak, mans neprāts, stulbums!" 1977. gadā raksta Ausma Kantāne. Tas bija gads, kad Imants Ziedonis jau bija kļuvis par Tautas dzejnieku. Arī Ausma Kantāne jau bija nospēlējusi savu mūža lomu Agnesi Ibsenda "Branda" iestudējumā Dailes teātrī. Un Dzejnieks viņai atbild: "Auķīti, knauķīti, kāda Tu liela, gudra esi palikusi! Un tas par to dzīvošanu kaut kur blakus, bet ne iekšā, arī ir tiesa – Tu mani nepazīsti un es Tevi vēl mazāk. Un jo ilgāk dzīvojam, jo mazāk es Tevi pazīstu.".

No pirmdienas līdz ceturtdienai 20:35 LTV1 demonstrē diskusiju raidījumu "Šodienas jautājums", kurā tiek analizēts un skaidrots kāds no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem. Koncentrēti, neieslīgstot liekvārdībā, raidījuma dalībnieki runā tiešām par būtiskāko! Operatīvi reaģējot uz aktuālajiem dienas notikumiem, studijā tiešraidē tiekas dažādu jomu eksperti un politiķi.

Visvairāk klausītais Latvijas radio raidījums "Krustpunktā" redzams arī Latvijas televīzijas ēterā. Ne tiešraidē, bet ar nelielu nobīdi, iespējams sekot līdzi gan aktuālajām intervijām, gan klausītāju uzdotajiem jautājumiem un amatpersonu atbildēm.

Muižas kalpotāji ir šokā, kad uzzina, ka par Tomasa slepkavību aizturēta Lola, viņas istabā atrasts vēstuļu nazis - slepkavības ierocis. Hana zina, ka Lola ir nevainīga, viņa turpina ievākt informāciju par savu māti un brāli. Katalīna ir izbrīnīta, kad pamana, ka Leonora bez acīm redzama iemesla slikti izturas pret Mauro, bet Leonorai ir savs iemesls - pēc tam, kad viņa uzzina par Mauro un Teresu, viņa nolemj jaunā kalpotāja dzīvi padarīt par elli. Konrado atgriežas, jo pēc Lolas izjautāšanas viņš ir sapratis, ka namā notiek kas dīvains. Leonora izstāsta Himenai baumas par Tomasu, un jaunā atraitne pamet "Solījumu". Krusa dodas uz Infantesu namu, lai pierunātu Himenu atgriezties.

Anete un Samanta nervozē, gaidot paternitātes testa rezultātus. Ralfs ir nopietni apvainojies uz Aneti. Veronika ir norūpējusies par Samantu un mēģina atrast ar viņu kopīgu valodu. Irīna dodas uz otro randiņu ar Mareku, un viņai ir sajūta, ka sastapusi savu sapņu vīrieti. Niks pārbīstas, ka ir saslimis ar bīstamu un lipīgu kaķu slimību. Anete un Samanta saņem paternitātes testa rezultātus un uzzina šokējošu informāciju par viņu ģimenes radurakstiem.

Zurabs cer, ka Bella kļūs par daudzbērnu māti. Anete pārdzīvo par DNS testa rezultātiem, bet Samanta ir apņēmības pilna noskaidrot visu līdz galam. Astrīdai ienāk prātā doma pasūtīt Ralfam fotogrāfijas jaunai ēdienkartei. Ralfam rodas aizdomas, ka viņa fotostudiju apzadzis Dāvids. Anete un Samanta cenšas slepus dabūt Zuraba DNS paraugu. Zurabam un Pēterim dzimst jauna biznesa ideja, bet par viņu nelegālajām darbībām ieinteresējas policija.

Jau pulksten 18:00 svarīgākais par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē – uzticamas, objektīvas un daudzpusīgas ziņas! Raidījumā skatāmas arī novadu ziņas – par jaunākajiem notikumiem Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē vēsta Latvijas reģionālo televīziju korespondenti. Raidījumu vada Ilze Vēbere, Ilze Dobele, Jānis Geste, Laura Vonda.

Dinamisks ikdienas kultūras aktualitāšu apskats katru darbdienas vakaru pēc "Dienas ziņām". Inteliģenti un emocionāli par norisēm vizuālajā mākslā, teātrī, kino, mūzikā un citās radošajās jomās. Raidījumu veido LTV Kultūras redakcijas žurnālisti, redaktori un režisori. Vadītāji – Jānis Holšteins-Upmanis, Adriāna Roze, Liene Jakovļeva un Edgars Raginskis.

Katru dienu pēc "Panorāmas".

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

Jau rīt klāsim uz galda baltu galdautu un svinēsim Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu. Bet 3. maijā LTV spēli "Gudrs, vēl gudrāks" turpina nākamie divpadsmit 5. klašu skolēni: Anete Gusta (Alūksnes vidusskola), Ralfs Atis Terehovs (Salaspils 1. vidusskola), Reinis Sviriņš (Vecumnieku vidusskola), Agnese Jubele (Mežciema pamatskola), Anna Zariņa (Talsu Valsts ģimnāzija), Otto Gaiss (Cēsu 1. pamatskola), Kristena Neļķe (Valmieras Viestura vidusskola), Pauls Paiders (Saulkrastu novada vidusskola), Madara Melngaile (Jaunmārupes pamatskola), Ritvars Jaksons (Pamatskola "Rīdze"), Māra Semaško (Rīgas Angļu ģimnāzija), Miķelis Rožkalns (Jelgavas 4. sākumskola). Dziesmu "Sārta saule uzlec lēnām" dziedās neparasts duets - Diona Liepiņa no Latvijas un Masaki Nakagawa no Japānas!

Latvijā vecākā informatīvā programma "Panorāma", kas ēterā ir kopš 1958. gada, šo gadu laikā pulcējusi vairākus simtus darbinieku. Šodien "Panorāmas" veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas televīzijas Ziņu dienests. "Panorāma" neapšaubāmi ir mediju ikona Latvijā, un daudz kas vairāk par vienkāršu ziņu raidījumu. "Panorāma" ir Atmodas lieciniece un veicinātāja. Ar šo raidījumu uzaugušas vairākas paaudzes, kurām "Panorāmas" skatīšanās ir nesatricināms ikvakara rituāls.

Katru dienu pēc "Panorāmas".

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

Kultūra ir ne vien māksla, bet arī nauda, projekti, ražošana un gan radoši, gan postoši konflikti. Par kultūrvides problēmām un šokējošām atklāsmēm — raidījums "Kultūršoks".

Šoreiz jubilāra krēslā daudzpusīgais mūziķis Rihards Zaļupe, kurš pazīstams gan kā sitaminstrumentālists, gan kā godalgots komponists un nu jau arī dziedātājs. Vairāk nekā divdesmit gadus viņa spilgtais skatuviskais tēls un virtozā darbošanās ar nereti visai plašu sitamo instrumentu "saimniecību" klausītājus un skatītājus allaž piesaista un apbur gluži kā kāds šamanisks rituāls Rihards dzimis un audzis Kurzemē, deviņu pakalnu pilsētā Talsos - tur arī sācies ceļš uz mūziku, ar vecāku un Mūzikas skolas skolotāju neatlaidīgu atbalstu. Pēc tam seko studijas J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā - vispirms sitaminstrumentu klasē pie docenta Edgara Saksona, bet vēlāk tiek iegūts maģistra grāds kompozīcijā pie profesora Jura Karlsona. Savukārt marimbas spēli apguvis pie vairākiem pasaulē zināmiem šī instrumenta skolotājiem. Kopš bērnības Rihards fano par pūtēju orķestra muzicēšanas iespējām, un arī pirmais viņa profesionālais darbs bijis pūtēju orķestrī "Rīga" tolaik diriģenta Jāņa Puriņa vadībā. Vēlāk kā sitaminstrumentālistam uz ilgiem gadiem iekļaujoties Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī Liktenīga Zaļupem bijusi iepazīšanās un muzikālā draudzība ar talantīgajiem brāļiem Petrauskiem - Oskaru un Raimondu, ar kuriem kopā 2006. gadā izveidots kameransamblis "Xylem TRIO", kurā atskaņota un kopā radīta visdažādākā mūzika. Zaļupe daudz spēlējis kamermūziku un solo arī kopā ar "Sinfonietta Rīga" orķestri, bijis iesaistīts mūzikas žanru performancēs no klasikas līdz "house" mūzikai, kā arī sadarbojies ar tādiem mūziķiem kā Linda Leen, Intars Busulis, Raimonds Pauls, Kaspars Zemītis, "Latvian Voices", "Dagamba" u.c Kā komponists Rihards izpaudies tikpat dažādi - rakstījis solo un kamermūziku, skaņdarbus simfoniskam orķestrim, filmām un teātra izrādēm. Viņa kontā ir piecas Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons", kā arī "Lielais Kristaps" par skaņu celiņu filmai "1906", AKKA/LAA balvas, bet viņa rakstītā mūzika seriālam "Nebaidies ne no kā" 2021. gadā tikusi nominēta Holivudas vizuālo mediju mūzikas balvai Muzikālie projekti turpinās visdažādākajās jomās. Gatavojot pagājušo Ziemassvētku programmu, Rihards sācis izmantot arī savas vokālās dotības. Joprojām Rihards ir pasniedzējs Mūzikas akadēmijā, vīrs sievai Sonorai un tētis meitiņai Emīlijai. Patīk dārza darbi un daudzas lietas uzmeistarot pašam savām rokām Par mūzikas un dzīves simbiozi, pārlūkojot sarūpēto video fragmentu virkni, sarunāsies Andrejs Volmārs.

Rosa kungs ir visai turīgs vīrs, kurš joprojām sēro par pirms gada bojā gājušo meitu Luīzi. Tā kā pirms nāves Luīze bija zaudējusi prātu un izdarīja pašnāvību, Rosam rodas aizdomas, ka viņu bija sakodis vampīrs. Rosa aizdomas tikai apstiprinās, kad viņš pamana, ka Luīzes kaps ir savandīts. Viņš nospriež, ka tagad Luīze pati pārvērtusies par vampīru. Arī labākais draugs Gilberts domā tāpat, tāpēc viņi pieaicina Sailesu O'Heigenu, kurš sevi uzskata par vampīru mednieku. Tēvs Brauns cenšas visus pārliecināt, ka nekādu vampīru nav, bet šajā brīdī neviens viņam netic. Kad iet bojā vēl kāds, Brauns veic savu izmeklēšanu.

Vēlo vakaru televīzijas ziņu programma – visaptverošs dienas nozīmīgāko nacionālo un starptautisko norišu atspoguļojums, padziļināta svarīgāko notikumu analīze. Īsi un kodolīgi par svarīgāko! Raidījuma vadītāji – Ilze Vēbere, Laura Vonda, Ilze Dobele, Jānis Geste.

Katru dienu pēc "Panorāmas".

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

Ariadne Olivera kļūst par amatieri detektīvi, kad viņas krustmeita liek viņai noskaidrot patiesību par vecāku noslēpumaino nāvi, kuri pirms desmit gadiem tika atrasti nošauti savā īpašumā. Viņa vēršas pie Puaro pēc palīdzības, tomēr viņš ir aizņemts ar citu slepkavības izmeklēšanu, tāpēc viņa nolemj pati atklāt, kas patiesībā notika.

Latvijas Televīzijas seriāls "Dzīvoklis" 1996. gadā.

Latvijas Televīzijas seriāls "Dzīvoklis" 1996. gadā.

Latvijas Televīzijas seriāls "Dzīvoklis" 1996. gadā.

Latvijas Televīzijas seriāls "Dzīvoklis" 1996. gadā.

Koncertstāstā savijas Latvijas pirmajā simtgadē radīti darbi, dziesmās un video stāstos simboliski atgādinot par laikiem, kad brīva, radoša izpausme mūsu tautai bija liegta. Koncertstāsta laikā uz Rīgas pils fasādes tiek rādīti cauri laikiem aizliegti latviešu autoru mākslas darbi. Klausītājus priecē iemīļoti Latvijas mākslinieki: Daumants Kalniņš, Jānis Aišpurs, Aija Andrejeva, Intars Busulis, Ieva Kerēvica un Katrīna Paula Felsberga. Koncertā piedalās arī aktieri Arturs Krūzkops, Ieva Segliņa un Klāvs Kristaps Košins, koklētāja Laima Jansone un Rīgas Doma kora skolas jauktais koris Jurģa Cābuļa vadībā, kā arī Gospeļkoris Unas Stades vadībā. Koncerta pavadošā grupa: "Cover band" Riharda Jakuško vadībā Latgaliešu repere Ūga īpaši šim notikumam radījusi jaundarbu "Naida runa", kas vēsta par katra personisko izvēli būt savējam, kas sākas mūsos pašos. 1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi. Tā paša gada 14. novembrī Latvijas Republikas 1. Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, liekot pamatu Valsts prezidenta institūcijai Latvijā. Koncertstāsts "Savējs. Mūsos pašos" notika Satversmes un Valsts prezidenta institūcijas simtgades ietvaros, aicinot cilvēkus pabūt kopā valsts svētku noskaņās.

Lai uzzinātu par kāda notikuma patiesajiem apstākļiem vai iesaistīto personu nodomiem, raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" komanda informācijas iegūšanai izmanto visdažādākos izmeklējošās žurnālistikas paņēmienus un žanrus – eksperimentus, testus, provokācijas, padziļinātus pētījumus, arī anonīmas intervijas. Žurnālisti padziļināti pēta un skatītājiem atklāj sociālpolitiskus tematus, kas ne vienmēr tiek izcelti citos medijos. Raidījums atklāj un atmasko, atsevišķos gadījumos sauc pie atbildības iesaistītās personas, norāda uz likumu nepilnībām, aicina mainīt pastāvošo kārtību, ja tā ir pretrunā sabiedrības interesēm. Raidījumu vada LTV Ziņu dienesta žurnālists Guntis Bojārs.

Kopš bērnības mācīts, ka no purva jābaidās: akači, čūskas un rāvains ūdens. Arī literatūrā purvs attēlots baisi - Sprīdīša maldugunis un Blaumaņa "Purva bridējs", tautasdziesmās purvā visbiežāk raud. Vai pietiekami novērtējam purvu? Kas tajā slēpjas? Trīs draugi regulāri ved cilvēkus purvā, lai ielūkotos pagātnē.

Latviešu tautasdziesmai "Pūt, vējiņi" ir sena un sarežģīta vēsture. Tā ir dziedāta gan lībiešu, gan igauņu valodās un dažādos dialektos. Dziesmu svētku kontekstā jau IV Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Jelgavā (1895. gadā) tā skanēja Ernesta Vīgnera apdarē – gan ar citu melodiju, vēlāk tika dziedāta arī Emiļa Melngaiļa apdare, bet 2008. un 2013. gadā Mežaparkā skanēja Kanādas latviešu komponista Imanta Ramiņa apdarē. Visvairāk pazīstamā Andreja Jurjāna apdare Dziesmu svētku kopkorī pirmoreiz dziedāta V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 1910. gadā, un šī 2023. gadā būs 12. reize, kad Dziesmu svētku kopkorī tā ielīgos Mežaparka priedes. "Pūt, vējiņu" līkločus iziesim kopā ar diriģentiem Airu Birziņu, Māri Klišānu, JVLMA Zinātnisko asistenti un RMM mākslas eksperti Lauru Švītiņu un ieklausīsimies pašos koristos.

Kultūra ir ne vien māksla, bet arī nauda, projekti, ražošana un gan radoši, gan postoši konflikti. Par kultūrvides problēmām un šokējošām atklāsmēm — raidījums "Kultūršoks".

Arī šajā raidījuma sezonā klausīsimies jaunas un skanīgas aptaujas dziesmas un dzīvosim līdzi jaunrades tapšanas stāstiem! Arī šajā gadā dosimies Latvijas ārēs satikt interesantus un muzikālus cilvēkus, kuri ir mums tepat, blakus!

News, 1 Episode

Pasaule, kurā dzīvo mūsu varoņi, īstenībā ir mazas meitenes dzīvojamā istaba, kuras stūrī stāv viņas pašas būvēta kartona leļļu māja... Stāsta galvenā darbība norisinās tieši šeit - kartona mājā, kuru meitēns izveidojis no dažādām preču iepakojuma kartona kastēm: te ir gan tortes kaste, gan DVD atskaņotāja kaste, gan kurpju kaste. Pats labākais, ka ikkatra kaste ir... apdzīvota!

"Zvēriņstāsti" ir ļoti oriģināls un apburošs, vairākkārt godalgots animācijas seriāls bez dialoga vai stāstījuma, kur katrā sērijā piedalās cits dzīvnieks. "Zvēriņstāstos" dzīvnieki ir ar nelielām dīvainībām. Katrs no viņiem saskaras ar kādu absurdu piedzīvojumu, kas var notikt tikai ar viņiem. Atrodot risinājumu, katrs dzīvnieks apgūst nelielu mācību par dzīvi.

Katru rītu mazais pīļknābis Nē Nē pamostas ar brīnišķīgu ideju, kuru nepacietīgi vēlas izmēģināt. Ja vien viņš zinātu, kā… No sākuma viņam nav ne jausmas, kā ideju īstenot, taču pīļknābītis ļoti labi zina, ko viņš negrib – to nē, šo arī nē. Par laimi, mazajam Nē Nē ir ļoti labi draugi, kuri viņam vienmēr palīdzēs izpildīt pat vistrakāko ideju!

Katru rītu mazais pīļknābis Nē Nē pamostas ar brīnišķīgu ideju, kuru nepacietīgi vēlas izmēģināt. Ja vien viņš zinātu, kā… No sākuma viņam nav ne jausmas, kā ideju īstenot, taču pīļknābītis ļoti labi zina, ko viņš negrib – to nē, šo arī nē. Par laimi, mazajam Nē Nē ir ļoti labi draugi, kuri viņam vienmēr palīdzēs izpildīt pat vistrakāko ideju!

Trusēns Simons nav parasts, mazs trušu puika. Viņš ir Super-trusis! Un arī mazs resgalis. Viņš ir skaļš, drosmīgs un gatavs glābt pasauli. Simons meklē piedzīvojumus un ideju viņam netrūkst. Ielīst veca koka tumšajā dobumā? Vasaras nakti pārlaist dārzā? Izpeldēties aukstā baseinā? – Nieki vien… Vismaz līdz brīdim, kad tiešām paliek bail… Vai gadās pieslapināt bikses. Tad viņu uzmundrina tētis, mamma un mazais brālītis Gaspārs. Un Simons atkal kļūst par Super-trusi!

Trusēns Simons nav parasts, mazs trušu puika. Viņš ir Super-trusis! Un arī mazs resgalis. Viņš ir skaļš, drosmīgs un gatavs glābt pasauli. Simons meklē piedzīvojumus un ideju viņam netrūkst. Ielīst veca koka tumšajā dobumā? Vasaras nakti pārlaist dārzā? Izpeldēties aukstā baseinā? – Nieki vien… Vismaz līdz brīdim, kad tiešām paliek bail… Vai gadās pieslapināt bikses. Tad viņu uzmundrina tētis, mamma un mazais brālītis Gaspārs. Un Simons atkal kļūst par Super-trusi!

Mazais Jakari ir drosmīgs, deviņus gadus vecs Ziemeļamerikas siu indiāņu puika. Viņam ir savs totēma dzīvnieks Lielais Ērglis, kurš zēnam piešķīris spēju saprast dzīvnieku valodu, zirgs ar zeltainām krēpēm un citi draugi. Jakari apgūst dabas noslēpumus un mācās no cilts vecākajiem. Kam paredzēts sapņu ķērājs, un kur atrast vislabākos zaļos mālus? Aizraujošos piedzīvojumos kopā ar sirsnīgo Jakari jaunākie skatītāji iepazīs rūpes un vērību, kas ļauj indiāņu ciltij sadzīvot ar dabas spēkiem. Animācijas seriāls "Jakari" ir beļģu un franču kopražojums, kas veidots pēc ļoti populārajām tāda paša nosaukuma komiksu grāmatām. Tās tulkotas vairāk nekā 17 valodās, un bērnu iemīļotie varoņi sastopami gan izglītojošās spēlēs, gan rotaļlietu formā.

Mazais Jakari ir drosmīgs, deviņus gadus vecs Ziemeļamerikas siu indiāņu puika. Viņam ir savs totēma dzīvnieks Lielais Ērglis, kurš zēnam piešķīris spēju saprast dzīvnieku valodu, zirgs ar zeltainām krēpēm un citi draugi. Jakari apgūst dabas noslēpumus un mācās no cilts vecākajiem. Kam paredzēts sapņu ķērājs, un kur atrast vislabākos zaļos mālus? Aizraujošos piedzīvojumos kopā ar sirsnīgo Jakari jaunākie skatītāji iepazīs rūpes un vērību, kas ļauj indiāņu ciltij sadzīvot ar dabas spēkiem. Animācijas seriāls "Jakari" ir beļģu un franču kopražojums, kas veidots pēc ļoti populārajām tāda paša nosaukuma komiksu grāmatām. Tās tulkotas vairāk nekā 17 valodās, un bērnu iemīļotie varoņi sastopami gan izglītojošās spēlēs, gan rotaļlietu formā.

Mazais Jakari ir drosmīgs, deviņus gadus vecs Ziemeļamerikas siu indiāņu puika. Viņam ir savs totēma dzīvnieks Lielais Ērglis, kurš zēnam piešķīris spēju saprast dzīvnieku valodu, zirgs ar zeltainām krēpēm un citi draugi. Jakari apgūst dabas noslēpumus un mācās no cilts vecākajiem. Kam paredzēts sapņu ķērājs, un kur atrast vislabākos zaļos mālus? Aizraujošos piedzīvojumos kopā ar sirsnīgo Jakari jaunākie skatītāji iepazīs rūpes un vērību, kas ļauj indiāņu ciltij sadzīvot ar dabas spēkiem. Animācijas seriāls "Jakari" ir beļģu un franču kopražojums, kas veidots pēc ļoti populārajām tāda paša nosaukuma komiksu grāmatām. Tās tulkotas vairāk nekā 17 valodās, un bērnu iemīļotie varoņi sastopami gan izglītojošās spēlēs, gan rotaļlietu formā.

Anna Ķirbīte ir 5 gadus veca meitene. Viņa ir rotaļīga un bezkaunīga un mēģina rast atjautīgus risinājumus saviem ikdienas piedzīvojumiem – dažreiz nedaudz nekaunīgi, bet vienmēr smieklīgi! Sekojiet Annai un viņas lielajam un vienmēr uzticīgajam sunim, kad viņa iekuļas dažādās pārsteidzošās situācijās.

Anna Ķirbīte ir 5 gadus veca meitene. Viņa ir rotaļīga un bezkaunīga un mēģina rast atjautīgus risinājumus saviem ikdienas piedzīvojumiem – dažreiz nedaudz nekaunīgi, bet vienmēr smieklīgi! Sekojiet Annai un viņas lielajam un vienmēr uzticīgajam sunim, kad viņa iekuļas dažādās pārsteidzošās situācijās.

"Čagingtona: jautrie vilcieniņi" seko Koko, Vilsona un Brūstera jautrajiem piedzīvojumiem. Katrā sērijā draugi dodas dažādos piedzīvojumos, kuros viņi mācās braukt pa dzīves sliedēm un izpētīt Čagingtonu – drošu un aizraujošu pasauli. Katra sērija ir paredzēta, lai pasniegtu vienkāršas, taču svarīgas sociālās un emocionālās mācības, kas palīdz pirmsskolas vecuma bērniem sagatavoties agrīnajiem mācību gadiem.

"Čagingtona: jautrie vilcieniņi" seko Koko, Vilsona un Brūstera jautrajiem piedzīvojumiem. Katrā sērijā draugi dodas dažādos piedzīvojumos, kuros viņi mācās braukt pa dzīves sliedēm un izpētīt Čagingtonu – drošu un aizraujošu pasauli. Katra sērija ir paredzēta, lai pasniegtu vienkāršas, taču svarīgas sociālās un emocionālās mācības, kas palīdz pirmsskolas vecuma bērniem sagatavoties agrīnajiem mācību gadiem.

Pompons ir nebēdnīgs, jautrs un rotaļīgs sešus lāču gadus vecs lācēns. Taču viņš nav parasts lāču bērns – Pomponam piemīt kāds ārkārtīgi vērtīgs talants, par ko visvairāk priecājas viņa labākā draudzene Rita un vecāki, – no parastām lietām viņš spēj izveidot ko pavisam neparastu. Pateicoties savai iztēlei un radošumam, katra lācēna diena ir brīnumu un pārsteigumu pilna!

Pompons ir nebēdnīgs, jautrs un rotaļīgs sešus lāču gadus vecs lācēns. Taču viņš nav parasts lāču bērns – Pomponam piemīt kāds ārkārtīgi vērtīgs talants, par ko visvairāk priecājas viņa labākā draudzene Rita un vecāki, – no parastām lietām viņš spēj izveidot ko pavisam neparastu. Pateicoties savai iztēlei un radošumam, katra lācēna diena ir brīnumu un pārsteigumu pilna!

Kaut kur šai pasaulē dzīvo mazs Skaņu krājējs. Un viņa labākais draugs – Kurmis. Ielicis dzirdes aparātu, Skaņu krājējs sāk ieklausīties pasaulē, kas ir viņam visapkārt. Ik dienas viņš dodas ierakstīt dažādas skaņas – sākot no jestras strautiņa čalošanas un strazdu čivināšanas līdz pat paukšķošām aļģēm un arfas melodijām. Viņu ik uz soļa pavada aušīgais Kurmis.

Kaut kur šai pasaulē dzīvo mazs Skaņu krājējs. Un viņa labākais draugs – Kurmis. Ielicis dzirdes aparātu, Skaņu krājējs sāk ieklausīties pasaulē, kas ir viņam visapkārt. Ik dienas viņš dodas ierakstīt dažādas skaņas – sākot no jestras strautiņa čalošanas un strazdu čivināšanas līdz pat paukšķošām aļģēm un arfas melodijām. Viņu ik uz soļa pavada aušīgais Kurmis.

Bērnu iecienītie zilie rūķīši ir atgriezušies 3D formātā un gatavi mesties jaunos piedzīvojumos! Smurfi savā jaunajā animācijas stilā un ar jaunajiem varoņiem aizvedīs jūs un jūsu bērnus pārsteidzošos piedzīvojumos Smurfu ciematā, kur valda komandas gars, draudzība, cieņa un tolerance.

News, 18 Episode

Astoņpadsmit gadu dzimšanas dienā Mārim vecāki uzdāvina motociklu. Kopā ar draugiem viņš dodas izbraucienā un uz šosejas apdzen kāzu mašīnu. Līgava Inese tiek apprecināta bez mīlestības, tāpēc viņa labprāt ļauj Mārim sevi nozagt un dodas viņam līdzi romantiskā ceļojumā, pārlaižot nakti nomaļās lauku mājās pie diviem vecīšiem. Nākamo nakti viņi pavada mežā pie ugunskura, un no rīta Inese ir pazudusi, bet Māris zvēr atrast viņu un pierādīt savu tikko dzimušo mīlestību.

Šogad Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, Rēzeknē notiks īpaši Latvijas svētki, jo pēc 12 gadiem Rēzeknē atgriežas vērienīgā Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu militārā parāde. Jau tradicionāli 4. maijā Nacionālie bruņotie spēki rīko militāro parādi kādā no Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Pērn tā notika Vidzemē, Alūksnē, bet šogad šo īpaši nozīmīgo un vēsturisko Latvijas valsts svētku pasākumu uzņemt gods Latgalei. Parāde notiks pie Latgales Atbrīvošanas pieminekļa "Vienoti Latvijai".

Saeimas svinīgajā sēdē, kas notiks par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Režisors un scenārija autors: Juris Podnieks Savienojot 1990. gada Dziesmu svētku fragmentus ar stāstiem, kas atspoguļo Baltijas valstīs dzīvojošo cilvēku likteņus, Juris Podnieks ir izveidojis uzskatāmu liecību latviešu, lietuviešu un igauņu tautu politiskās pašnoteikšanās cīņai. Tautastērpos ģērbtā kora dziesma mijas ar fragmentiem no izšķirošā 1991. gada 21. augusta Augstākās Padomes balsojuma, ar kuru tika pieņemts likums, kas pasludināja Latviju par neatkarīgu valsti.

"Četri balti krekli" ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar sarežģītu filmas uzņemšanas likteni - tā uzņemta 1967. gadā un iederas pasaulē valdošajās modernisma tendencēs, taču savas brīvdomības, jauneklīgās enerģijas un dzēlīgās ironijas dēļ Latvijā pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas. Līdz tam tā tika nolikta plauktā un izslēgta no Latvijas kino procesiem. Filmas scenārijs veidots pēc Gunāra Priedes lugas "Trīspadsmitā" Telefonu montieris Cēzars Kalniņš no darba brīvajā laikā sacer dziesmas, muzicēdams kopā ar draugiem izveidotajā ansamblī. Tomēr, lai ansamblis nonāktu līdz publikai, jāiziet garš atļauju saņemšanas ceļš. Kultūras komisijas locekle Anita Sondore pavirši noklausās Cēzara dziesmas un nokritizē tās, bet vēlāk vairs gribēdama nevar apstādināt dažādu sabiedrisko apspriešanu dzirnakmeni, kuru pati iekustinājusi.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 34. gadadienā Rīgas pilī tiks pasniegti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi - Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. Valsts augstāko atzinību saņems visdažādāko jomu pārstāvji no visas Latvijas, cilvēki, kuru profesionālais un sabiedriskais darbs un pilsoniskais ieguldījums godam kalpo Latvijai un ir īpaši nozīmīgs Leposimies ar viņu veikumu mūsu Latvijai un godināsim kopā!

Latvijas Literatūras gada balva (LaLiGaBa) ir gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē Latvijā. Tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem darbiem. Šogad apbalvošanas ceremonija ar saukli "LaLiGaBa sabalsojas" norisinās Āgenskalna tirgū, kur pa vidu ikdienas steigai, tirgus čalām, gardumiem un kafejnīcām sabalsosies izcilākie dzejnieki, rakstnieki, pētnieki un tulkotāji. Ceremoniju veido režisors Mārtiņš Kalita, scenārija autore - Rasa Bugavičute-Pēce.

Valmierā nav daudz vēsturiskā centra liecinieku, jo 1944. gada 23. septembrī, kad padomju armija apšaudīja pilsētu, izdega gandrīz 300 ēkas. Par Valmieras senatni liecina vien Livonijas ordeņa pils drupas un Svētā Sīmaņa luterāņu baznīca Bruņinieku ielā. Zviedru laiku militārās arhitektūras pēdas ar bastioniem un aizsargmūri meklēsim Latvijā vienīgajā Ziloņu ielā, bet viena no vecākajām baroka laika koka ēkām - Vecā aptieka - un Valteru namiņš pils pagalmā jau pieder 18. gadsimtam. Vēl Valmieras centrā ir nams, ko uzcēla, gaidot 1940. gada vasaras olimpiskās spēles Helsinkos, kas tā arī nenotika, jo Padomju Savienība uzbruka Somijai un sākās Ziemas karš Stāsts par Valmieru nav iedomājams bez Valmieras puikām , bet cik daudzi zina, kas bija Ferdinando Pupucis?

Jau pulksten 18:00 svarīgākais par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē – uzticamas, objektīvas un daudzpusīgas ziņas! Raidījumā skatāmas arī novadu ziņas – par jaunākajiem notikumiem Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē vēsta Latvijas reģionālo televīziju korespondenti. Raidījumu vada Ilze Vēbere, Ilze Dobele, Jānis Geste, Laura Vonda.

Katru dienu pēc "Panorāmas".

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

Atzīmējot Imanta Ziedoņa 90 gadu jubileju, 2023. gada 3. maijā Mūzikas namā "Daile" notika pirmatskaņojums programmai "Ziedonis - 90 / Raimonds Pauls & Daumants Kalniņš". Imanta Ziedoņa dzeju Maestro mūzikā izpilda Daumants Kalniņš, pie klavierēm - Maestro Raimonds Pauls. Koncertprogrammā piedalās mūziķi Raimonds Macats (taustiņinstrumenti), Oskars Sproģis (basģitāra), Jānis Kalniņš (ģitāra), Artis Orubs (sitaminstrumenti) un koris "Sola" diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā Programmā skan skaistākās Raimonda Paula dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem: "Svētvakars", "Latviešu jūrniekiem", "Meitene ar kallu ziediem", "Nenes zvaigznes istabā", "Lapsenes nāve", "Dziesmiņa par prieku" un daudzas citas Imanta Ziedoņa daiļrades klātesamība mūzikas nama "Daile" repertuārā ir būtiska jau no Dailes nama pirmsākumiem - Imanta Kalniņa oratorijas "Dzejnieks un Nāra" jauniestudējumā ar Daumantu Kalniņu Dzejnieka lomā, vairākās programmās - "Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša dzeja Imanta Kalniņa un Artura Maskata mūzikā", "Vēstule draugam", kurā Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša saraksti lasīja Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš, kā arī koncertuzvedumā "Citādas debesis, tā pati dvēsele", kurā fragmentus no Imanta Ziedoņa iepriekš nepublicētajām dienasgrāmatām lasīja dzejnieka dzīvesbiedre, aktrise Ausma Kantāne un aktieris Vilis Daudziņš, piedaloties ģitāras virtuozam Kasparam Zemītim.

Latvijā vecākā informatīvā programma "Panorāma", kas ēterā ir kopš 1958. gada, šo gadu laikā pulcējusi vairākus simtus darbinieku. Šodien "Panorāmas" veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas televīzijas Ziņu dienests. "Panorāma" neapšaubāmi ir mediju ikona Latvijā, un daudz kas vairāk par vienkāršu ziņu raidījumu. "Panorāma" ir Atmodas lieciniece un veicinātāja. Ar šo raidījumu uzaugušas vairākas paaudzes, kurām "Panorāmas" skatīšanās ir nesatricināms ikvakara rituāls.

Katru dienu pēc "Panorāmas".

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

News, 36 Episode

Filma ir balstīta uz vēsturiskiem notikumiem, kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm - žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija. Brīvdomīgā, sabiedriski aktīvā un harismātiskā poļu izcelsmes trīsdesmitgadniece Alīcija tikko laimīgi apprecējusies ar Ilgvaru, divdesmit gadus vecāku, konservatīvu matemātikas profesoru. Ignorējot vīra bažas, Alīcija, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā un kandidē uz Augstākās Padomes deputāta amatu. Taču sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus - Alīcija saņem anonīmu vēstuli un nonāk skarbas izvēles priekšā, kam uzticēties Par Alīcijas lomu aktrise Ērika Eglija-Grāvere saņēmusi "Lielā Kristapa 2023" balvu nominācijā "Labākā aktrise", savukārt Darius Meškauskas - balvu nominācijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā".

Tautā mīlētajai dzejniecei un dramaturģei Mārai Zālītei 2017.gadā apritēja 65 gadi. Atzīmējot šo notikumu, tapa koncertuzvedums "Sapnis un Mīlestība", kas veidots no teātra izrāžu dziesmām ar dzejnieces dzeju.